ЛатвияLETA22 марта 2021

Divu gadu laikā jauniešu vidū pieaudzis audio un video straumēšanas platformu patēriņš

Divu gadu laikā pieaudzis audio un video straumēšanas platformu patēriņš iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 30 gadiem, liecina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) un tirgus un sociālo pētījumu centra "Latvijas fakti" veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas paradumiem un sabiedrības vajadzībām.

Pētījumā secināts, ka 16-30 gadus jauno iedzīvotāju vidū aizvien lielāku popularitāti gūst straumēšanas pakalpojumi. Video straumēšanas pakalpojumus izmanto 70% iedzīvotāju šajā vecuma grupā. Bet audio straumēšanas pakalpojumus izmanto 68% šīs vecuma grupas iedzīvotāju. Katru vai gandrīz katru dienu video un audio straumēšanas pakalpojumus izmanto 23% jauniešu.

Lai arī katru vai gandrīz katru dienu straumēšanas platformas izmanto 7% iedzīvotāju, pēdējo divu gadu laikā kopējais video satura straumēšanas pakalpojumu izmantotāju skaits ir palielinājies par 14% - no 17% 2018.gadā uz 31% 2020.gadā. Savukārt audio straumēšanas pakalpojumu izmantotāju skaits ir palielinājies par 10% - no 20% 2018.gadā uz 30% 2020.gadā.

Pētījums liecina, ka 89% Latvijas iedzīvotāju informācijas saņemšanai izmanto televīziju, 80% respondentu patērē interneta ziņu portālus un tāpat 80% - klausās radio. Savukārt 75% iedzīvotāju informāciju iegūst sociālajos tīklos, bet 73% - preses izdevumos drukātā vai tiešsaistes veidā.

Vērtējot, kur cilvēki smeļas informāciju katru vai gandrīz katru dienu, pētījumā noskaidrots, ka  pirmajā vietā joprojām ierindojas televīzija - 60% iedzīvotāju to skatās katru vai gandrīz katru dienu. Tai seko sociālie mediji - tos katru vai gandrīz katru dienu informācijas iegūšanai lieto 53% aptaujāto iedzīvotāju.

Trešo vietu ieņem interneta ziņu portāli, kurus ikdienā regulāri izmanto 47% iedzīvotāju. Savukārt ceturto vietu ieņem radio - to katru vai gandrīz katru dienu klausās 45% Latvijas iedzīvotāju. Tāpat pētījumā noskaidrots, ka 11% aptaujāto iedzīvotāju ikdienā regulāri lasa preses izdevumus drukātā vai tiešsaistes veidā.

Kā secināts pētījumā, jaunieši informāciju lielākoties iegūst sociālajos medijos un interneta ziņu portālos. Pētījuma dati liecina, ka iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 30 gadiem 98% informāciju pamatā iegūst sociālajos medijos un 97% gadījumos interneta ziņu portālos, bet 80% - televīzijā un radio - 78%. Savukārt preses izdevumus drukātā vai tiešsaistes veidā lasa 67% šīs vecuma grupas iedzīvotāju.

Savukārt, ja vērtē, kādus medijus iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 30 gadiem lieto katru vai gandrīz katru dienu, tad arī pirmajā vietā ar 85% ierindojas sociālie mediji, kam seko interneta ziņu portāli ar 63%.

Pētījumā atklāts, ka gados jauni cilvēki ievērojami retāk ikdienā klausās radio un skatās televīziju - katru vai gandrīz katru dienu radio klausās 26% jauniešu, bet televīziju skatās 25% gados jauno cilvēku. Savukārt preses izdevumus drukātā vai tiešsaistes veidā katru vai gandrīz katru dienu lasa vēl mazāk - 9% jauniešu.

Turpretim vecāka gadagājuma iedzīvotāji vairāk izmanto tradicionālos informācijas kanālus. Piemēram, pētījumā atklāts, ka vecumā no 65 gadiem cilvēki 94% gadījumos informāciju smeļas televīzijā, tai seko radio ar 68% un prese drukātā vai tiešsaistes veidā ar 60%. Šīs paaudzes iedzīvotāji informāciju interneta ziņu portālos meklē 39% gadījumu un 31% - sociālajos tīklos.

NEPLP sadarbībā ar "Latvijas fakti" veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas paradumiem un sabiedrības vajadzībām ir veikts 2020.gada oktobrī, aptaujājot 1547 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 16 gadiem, kā arī veicot dziļās intervijas ar mediju ekspertiem. 75% interviju veiktas ar tiešās intervēšanas metodi respondentu dzīvesvietās un 25%, izmantojot datorizētas telefonintervijas.

Написать комментарий