ЛатвияLETA7 апр.

Daudzi bāri ir izvākušies no telpām un gaida situācijas uzlabošanos

Covid-19 pandēmijas laikā daudzi bāri Rīgā, nespējot samaksāt nomas maksu izvākušies no telpām, un gaida brīdi, kad situācija valstī uzlabosies, lai darbu varētu atsākt, sacīja Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis, "Cuba Cafe" līdzīpašnieks Arnis Bikšus.

Viņš norādīja, ka nozare pašreiz cer, ka situācija līdz aprīļa beigām patiešām uzlabosies, jo tad pastāv cerība, ka ēdināšanas iestādes, tai skaitā arī bāri, varēs apmeklētājus sākt apkalpot pie āra galdiņiem. Uz tādu iespējamību esot norādījusi arī Ekonomikas ministrija (EM). "Tagad jau ārā īpaši arī nepasēdēs, temperatūra nedaudz virs plus viena grāda," sacīja Bikšus.

Asociācijas valdes loceklis arī atzina, ka tie uzņēmumi, kuri kvalificējās Covid-19 krīzes valsts atbalstam pagaidām var izdzīvot, tomēr ne visi tam atbilda. "Tie, kas nekvalificējās, tiem tagad iet sliktāk," teica Bikšus.

Pēc viņa teiktā, atsevišķiem bāriem ēkas īpašnieki nākuši pretim, par telpām liekot maksāt tikai komunālos maksājumus, bet ne īri. Tomēr kas tāds ne visos gadījumos bijis iespējams, jo ēkas īpašnieki konkrēto ēku bieži vien iegādājušies kredītā, tādēļ neredzēja iespēju ļaut nomniekiem nemaksāt īres maksu.

Bikšus arī izteica atzinību Rīgas domei, kas nākusi pretim asociācijai, un piekritusi uzņēmēju ierosinājumiem, kas atvieglos to darbību brīdī, kad tie varēs strādāt. Tai pat laikā Bišus minēja, ka tiem bāriem un kafejnīcām, kuriem nav iespējams ierīkot āra terasi, situācija īpaši neatvieglosies arī tuvākajos mēnešos. "Domāju, ka arī par naktsdzīvi kā tādu varam aizmirst vismaz līdz rudenim," viņš sacīja.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets pagājušajā nedēļā vienojās par kritērijiem ierobežojumu mīkstināšanai sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Valdība 1.aprīlī atbalstīja grozījumus noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", tostarp paredzot regulējumu attiecībā uz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu.

Izmaiņas sabiedriskās ēdināšanās nozarē būtu piemērojamas, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā nepārsniedz 320. Pēdējās dienās šis rādītājs Latvijā turas ap 370.

EM sadarbībā ar sabiedriskās ēdināšanas nozari sagatavoja piedāvājumu droša sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma modeļa ieviešanai visā sabiedriskās ēdināšanas sektorā, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmējiem un mazinātu maksātnespējas iestāšanās risku, kā arī lai nepieļautu atšķirīgu pieeju dažādām komersantu grupām un novērstu tiesvedības riskus.

EM gan uzsvēra, ka šī prasība neattieksies uz ēdienu izsniegšanu līdzņemšanai.

Savukārt līdz ar labvēlīgākiem epidemioloģiskajiem apstākļiem sākot pakāpenisku pāreju uz droša sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas modeļa ieviešanu, tā būtu īstenojama secīgi, ņemot vērā epidemioloģiskos riskus un drošības pasākumus un ieviešot drošas ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas protokolu visās sabiedriskās ēdināšanas vietās.

Regulējums paredz, ka gadījumā, ja nedēļas 14 dienu kumulatīvā Covid-19 saslimšana uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 320, varētu tikt organizēta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšana ārtelpās, apkalpojot līdz četrām personām pie viena galdiņa, neskaitot bērnus, no ne vairāk kā divām mājsaimniecībām. Vienlaikus būs jāievēro vismaz divu metru distance starp galdiņiem.

Atvieglotas prasības ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai ārā varētu piemērot, ja nedēļas 14 dienu kumulatīvā Covid-19 saslimšana uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 250. Šādā gadījumā varētu atļaut pie viena galdiņa atrasties līdz astoņām personām, kas nav no vienas mājsaimniecības. Arī šajā gadījumā būs jāievēro divu metru distance starp galdiņiem, ja starp tiem nav norobežojoša siena.

Ar zemu Covid-19 kumulatīvo saslimstību varētu atļaut ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu iekštelpās ar nosacījumiem, ka viesu apkalpošana tiek veikta pie galdiņa, pie viena galdiņa atrodas ne vairāk par divām personām, neskaitot bērnus. Šajā gadījumā ir jānodrošina vismaz divu metru attālums starp galdiņiem, ja starp tiem nav izveidota norobežojoša siena.

Apmeklētāju uzturēšanās laiks sabiedriskās ēdināšanas vietā ārā nedrīkstēs pārsniegt divas stundas, turklāt bez iepriekšējas rezervācijas atļautais uzturēšanās laiks ir viena stunda.

Papildus abās fāzēs sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzēji nozīmēs atbildīgo personu, kas organizēs un uzraudzīs epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma vietā.

Abās fāzēs sabiedriskās ēdināšanas vietas darbu varēs uzsākt ne agrāk kā plkst.6 un beigt darbu ne vēlāk kā plkst.22. Savukārt pēc plkst.22 drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.