МирLETA18 мая 2021

Čīles Konstitucionālās sapulces vēlēšanās visvairāk balsu neatkarīgajiem kandidātiem

Čīlē sestdien un svētdienu notikušajās Konstitucionālās sapulces vēlēšanās visvairāk vietu izcīnījuši ar politiskajām partijām nesaistīti kandidāti, liecina apkopotie rezultāti.

Balsošanas iznākums jau tiek interpretēts kā noraidījums valdošajiem labējiem un tradicionālajām politiskajām partijām.

Kā norādīja prezidents Sebastjans Pinjera, balsojuma iznākums liecina, ka viņa valdība un politiskās partijas "nav saskaņā ar pilsoņu prasībām un ilgām".

"Jaunās izpausmes un jaunā vadība mums rada izaicinājumus," viņš piebilda.

Neatkarīgie kandidāti ar plašu individuālo kampaņu solījumiem un programmām izcīnījuši lielāko daļu balsu - aptuveni 40%.

Ar kreisajām partijām saistītie kandidāti saņēmuši trešdaļu balsu, bet labējie, kas atrodas pie varas Čīlē, nedaudz virs 20%, liecina pēc 90% balsu saskaitīšanas apkopotie rezultāti.

Vairums neatkarīgo ir ar līdzšinējo politisko procesu nesaistīti cilvēki, "kas nav partiju biedri un ir kritiski noskaņoti pret politiskajām partijām", skaidroja Santjago Universitātes politologs Marselo Melja.

"Politiskā sistēma tiek pārkonfigurēta," savukārt norādīja Čīles Sabiedrisko lietu institūta politoloģe Mireija Davila.

"Neatkarīgajiem elektorālā jauda ir krietni lielāka, nekā domāts līdz šim, un tas apstiprina, ka pilsoņiem tradicionālās partijas ir apnikušas," viņa piebilda.

Vēlēšanās tika izraudzīti 155 delegāti, kas izstrādās jauno valsts pamatlikumu.

Referendumā, kas notika pērnā gada 25.oktobrī, gandrīz 80% vēlētāju atbalstīja priekšlikumu Augusto Pinočeta diktatūras laikā pieņemto konstitūciju aizstāt ar jaunu.

Vēlētājiem referendumā bija jāatbild arī uz jautājumu, kam būs jāizstrādā jaunā konstitūcija, un jāizdara izvēle starp konstitucionālo sapulci, kas sastāvētu vai nu no izvēlētiem pilsoņiem, vai arī līdzīgās daļās no Kongresa locekļiem un īpaši izraudzītiem pilsoņiem. Vairākums vēlētāju referendumā atbalstīja pirmo variantu.

Sarīkot referendumu konservatīvā prezidenta Sebastjana Pinjeras valdība piekrita pēc nedēļām ilgušiem protestiem, kuru dalībnieki pieprasīja uzlabot izglītības iespējas, paaugstināt pensijas un izbeigt neoliberālo ekonomisko politiku. Protestos, kas sākās 2019.gada oktobrī, dzīvību zaudēja 36 cilvēki.

Написать комментарий