Otrdien notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bijusi lielākā 120 gadu laikā, liecina Floridas Universitātes profesora Maikla Makdonalda vadītā Savienoto Valstu Vēlēšanu projekta aplēses.
Vēlēšanās piedalījušies 160 miljoni vēlētāju jeb 66,9% no kopējā balsstiesīgo vēlētāju skaita. Šīs aplēses gan ir provizoriskas, un balsis vēl tiek apkopotas.
ASV nepārspētais rekords joprojām ir 1876.gada vēlēšanas, kad vēlētāju aktivitāte pārsniedza 81%. Tiesa gan, šajā gadā sievietes vēl nevarēja balsot, un arī daudzi melnādainie amerikāņi sastapās ar nopietniem institucionāliem šķēršļiem, lai varētu kļūt par pilntiesīgiem pilsoņiem ar vēlēšanu tiesībām.
Pēdējos gados ASV vēlētāju aktivitāte bijusi mainīga, bet zemākais punkts pēc Aukstā kara tika sasniegts 1996.gadā.
Šajā gadā Bils Klintons izcīnīja otro prezidentūras termiņu.
Iespējas balsot pa pastu, kā arī vairākas iepriekšējās balsošanas iespējas šogad tika paplašinātas, cita starpā arī Covid-19 pandēmijas dēļ, un rezultātā dalība vēlēšanās daudziem cilvēkiem kļuva vieglāka.
Kā liecina aplēses, pirms galvenās vēlēšanu dienas nobalsojuši 100 miljoni amerikāņu.
Šogad vēlēšanās piedalījušies par 20 miljoniem cilvēku vairāk nekā 2016.gadā, kad republikānis Donalds Tramps sakāva demokrāti Hilariju Klintoni, liecina Vēlēšanu projekta dati.
Vēlētāju aktivitāte Floridā un citos lielajos štatos pārsniedza 70%, bet Minesotā sasniedza 82%. Vien dažās pavalstīs vēlētāju aktivitāte nav sasniegusi 60%.
Atbilstoši līdz šim apkopotajiem ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem demokrāts Džo Baidens ieguvis 238 elektoru balsis, bet pašreizējais Baltā nama saimnieks Tramps - 213 elektoru balsis, liecina ASV telekanālu aplēses.
Lai gūtu uzvaru cīņā par Balto namu, kandidātam nepieciešamas 270 elektoru balsis.
Vairākos štatos ar ievērojamu elektoru balsu skaitu, arī Viskonsinā, Mičiganā un Pensilvānijā, balsu skaitīšana turpinās.