Latvijas Vecāku organizācija kopā ar 95 skolu direktoriem un vairākām organizācijām vēstulē aicina valsts augstākās amatpersonas un Saeimu 2027. gada valsts budžetā nepieļaut finansējuma samazināšanu mācību līdzekļiem, aģentūru LETA informēja organizācijā.

Vēstule adresēta Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, atbildīgajiem ministriem, Saeimas komisijām un frakcijām, kā arī Valsts izglītības attīstības aģentūrai.

Vēstules autori prasa finansējumu saglabāt vismaz 2026. gada līmenī - 9,13 miljonu eiro apmērā. Viņi norāda, ka nākamā gada bāzes izdevumos mācību līdzekļiem paredzēti 5,68 miljoni eiro jeb par 3,45 miljoniem eiro mazāk nekā šogad. Vēstules autoru aplēses liecina, ka trūkstošā summa ir aptuveni 13 eiro uz skolēnu gadā.

Sabiedriskā aptauja Kā jaunā maksa par sūtījumiem no ārpus ES ietekmēs jūsu pirkumus? Balsot

Aicinājumam pievienojušās Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), organizācija "Iespējamā misija", Latvijas Izglītības vadītāju asociācija un citas organizācijas.

Vēstules autori rosina nepieciešamos 3,45 miljonus eiro rast, pārdalot finansējumu no citām izglītības nozares programmām vai fondu līdzekļiem.

Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa uzsver, ka mācību līdzekļu pieejamība patlaban pārāk lielā mērā ir atkarīga no pašvaldības iespējām un vecāku rocības. Viņa norāda, ka mācību grāmatas un darba burtnīcas nav greznība, bet gan kvalitatīvas izglītības pamats.

"Mēs nevaram vienlaicīgi prasīt arvien augstākus izglītības rezultātus un samazināt līdzekļus, ar kuriem šie rezultāti jāsasniedz," pauž organizācijas vadītāja.

Vēstulē norādīts, ka pašvaldību finansējums mācību līdzekļiem atšķiras vairāk nekā septiņas reizes - no desmit līdz 74 eiro uz skolēnu. Nepietiekama nodrošinājuma dēļ skolotāji trūkstošos materiālus veido paši, savukārt daļa vecāku par saviem līdzekļiem iegādājas grāmatas un darba burtnīcas, kuras būtu jānodrošina valstij un pašvaldībām.

Vēstulē minēts, ka skolas šādus pirkumus nedrīkst pieprasīt, tādēļ tie notiek ar "brīvprātīgām" klases iemaksām un individuāliem pirkumiem. Šādu praksi apliecinot arī aptaujāto izdevniecību dati par privātpersonām pārdotajiem mācību līdzekļiem. Viņu vērtējumā tas palielina nevienlīdzību starp bērniem atkarībā no pašvaldības rīcības un ģimenes finansiālajām iespējām.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsver, ka pedagogiem izvirzīto prasību izpildei nepieciešami atbilstoši darba instrumenti. Viņas ieskatā bez kvalitatīviem un pietiekamā apjomā pieejamiem mācību līdzekļiem nav iespējams pilnvērtīgi īstenot izglītības satura prasības un sasniegt valstī noteiktos izglītības mērķus. Vanaga uzsver, ka skolotāja laiks ir jāvelta bērnu mācīšanai, nevis nemitīgai trūkstošo materiālu izstrādei.

Savukārt organizācijas "Iespējamā misija" vadītāja Ramona Urtāne pauž, ka finansējuma samazināšana ierobežotu gan skolēnu piekļuvi kvalitatīvam mācību saturam, gan skolotājiem nepieciešamo atbalstu. Viņa uzsver, ka izglītības kvalitāti nedrīkst noteikt bērna dzīvesvieta vai pašvaldības rocība.

Līdztekus finansējuma saglabāšanai vēstules autori aicina Izglītības un zinātnes ministrijā, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sākt diskusiju par skaidru un caurskatāmu kārtību, kādā skolas un vecāki var brīvprātīgi vienoties par papildu mācību līdzekļu iegādi. Līdztekus valstij būtu jāgarantē mācību līdzekļu pamatkomplekts visiem skolēniem un pilnībā jānodrošina izmaksas sociāli mazāk aizsargāto ģimeņu bērniem.

Aicinājumu saglabāt finansējumu mācību līdzekļiem portālā "ManaBalss.lv" parakstījuši vairāk nekā 6500 cilvēku.