Pedagogu darba vides psihosociālos riskus pārbaudīs 150 Latvijas skolās

Valsts darba inspekcija (VDI) oktobrī sākusi tematisko pārbaudi 150 lielākajās vispārējās izglītības iestādēs visā Latvijā, lai apzinātu pedagogu darba vides psihosociālos riskus, tai skaitā stresu, pārmērīgu darba slodzi, emocionālo vardarbību un savstarpējās komunikācijas problēmas.

Kā aģentūru LETA informēja VDI pārstāvis Dainis Deigelis, pārbaudes pirmajā posmā VDI inspektori organizēs anonīmu pedagogu aptauju. Tās aizpildīšana paredzēta līdz 27. oktobrim. Aptaujā plānots noskaidrot, kā pedagogi vērtē savu darba vidi, kādi psihosociālie riski viņus ietekmē ikdienā un vai izglītības iestādēs tiek nodrošināti pietiekami pasākumi šo risku novēršanai un mazināšanai. Rezultāti tiks izmantoti apkopotā veidā, lai izvērtētu situāciju konkrētajās izglītības iestādēs un noteiktu nepieciešamos darba vides uzlabojumus.

Pēc aptaujas datu apkopošanas un analīzes VDI inspektori apmeklēs aptaujātās izglītības iestādes un tiksies ar to pārstāvjiem, lai pārrunātu rezultātus un iespējamos risinājumus. Pārbaudēs vērtēs arī to, kā skolās tiek novērtēti psihosociālie darba vides riski un kādus preventīvos pasākumus darba devēji īsteno darbinieku veselības un drošības aizsardzībai.

Tematiskās pārbaudes mērķis ir gan apzināt iespējamos riskus, gan veicināt izpratni par psiholoģiski un emocionāli drošas darba vides nozīmi. VDI uzsver, ka darba devējam ir pienākums novērtēt visus darba vidē pastāvošos riskus un veikt atbilstošus pasākumus to novēršanai vai mazināšanai. Arī darbinieku iesaiste un gatavība atklāti runāt par problēmām ir būtisks priekšnoteikums darba vides uzlabošanai, norāda VDI.

Ar pārbaudi inspekcija vēlas veicināt konstruktīvu dialogu starp izglītības iestāžu vadību un pedagogiem, stiprināt savstarpējo uzticēšanos un mudināt savlaicīgi risināt problēmas, pirms tās kļūst par nopietnu apdraudējumu darbinieku veselībai. VDI uzsver, ka droša darba vide ietver arī iespēju strādāt bez pazemojuma, emocionālas vardarbības un ilgstoša, nekontrolēta stresa.

Inspekcija aicina izglītības iestāžu vadītājus atbalstīt pārbaudes norisi, bet pedagogus - aktīvi piedalīties anonīmajā aptaujā un sniegt savu vērtējumu par darba vidi. VDI ieskatā rūpes par pedagogu veselību un labbūtību ir arī būtisks priekšnoteikums kvalitatīvam izglītības procesam.

Pēdējo piecu gadu laikā VDI saņēmusi vairāk nekā 220 iesniegumu no izglītības iestāžu darbiniekiem par iespējamiem darba tiesību un darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem. Inspekcijas darbinieki saņem arī jautājumus par psiholoģiskajiem un emocionālajiem darba vides riskiem, īpaši saistībā ar savstarpējās komunikācijas problēmām, konfliktiem kolektīvā un iespējamu emocionālo vardarbību no kolēģu vai vadības puses.

VDI norāda, ka pedagoga profesija saistīta ar augstu atbildības līmeni, ievērojamu emocionālo slodzi un nepieciešamību ikdienā pielāgoties mainīgām prasībām. Lai gan sabiedrībā regulāri tiek diskutēts par pedagogu atalgojumu, darba slodzi un izglītības kvalitāti, skolotāju psiholoģiskajai un emocionālajai labsajūtai darbavietā nereti tiek pievērsta nepietiekama uzmanība, atzīmē VDI.

VDI pieminētie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) starptautiskā mācību vides pētījuma TALIS dati liecina, ka Latvijas pedagogiem būtiskākie stresa avoti ir atbildība par skolēnu sasniegumiem, pastāvīgi mainīgās prasības un laikietilpīgā gatavošanās mācību stundām. Saskaņā ar pētījuma datiem ļoti lielu stresu darbā piedzīvo 14% Latvijas skolotāju, kamēr OECD vidējais rādītājs ir 19%.

Līdztekus ļoti negatīvu darba ietekmi uz savu garīgo veselību atzīst 14% Latvijas pedagogu, pārsniedzot OECD vidējo rādītāju, kas ir 10%. Savukārt uz ļoti negatīvu darba ietekmi uz fizisko veselību norāda 11% Latvijas skolotāju, kamēr OECD vidējais rādītājs ir 8%.

Psihosociālie darba vides riski var izpausties kā ilgstošs stress, nespēja ietekmēt darba procesu, pārmērīga atbildība, nesamērīga darba slodze, nepietiekams vadības atbalsts un konflikti kolektīvā. Pie tiem pieder arī emocionāla vai fiziska vardarbība, tostarp mobings un bosings. Šie faktori var būtiski ietekmēt darbinieku emocionālo pašsajūtu, fizisko veselību, darbspējas un dzīves kvalitāti, skaidro VDI.

Inspekcija norāda, ka psiholoģiskās un emocionālās problēmas darbavietā joprojām mēdz tikt noklusētas. Darbinieki nereti izvairās par tām runāt, baidoties no iespējamas negatīvas attieksmes vai sekām darba attiecībās. Ilgstoša problēmu ignorēšana savukārt var veicināt emocionālu izsīkumu, veselības pasliktināšanos un nelabvēlīgu mikroklimatu kolektīvā.