6. novembrī Ministru kabinets (MK) izskatīja un pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu par VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) fiskālo ietekmi uz valsts budžetu 2027.-2030. gadā, kā arī apstiprināja tajā ietvertos precizētos fiskālās ietekmes rādītājus. Saskaņā ar ziņojumu uzņēmumam, lai nodrošinātu infrastruktūras darbības nepārtrauktību, nākamo četru gadu laikā būs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums 141,7 milj. eiro apmērā. Finanšu ministrijai uzdots šos rādītājus ņemt vērā, izstrādājot likumprojektu par valsts budžetu turpmākajiem gadiem.
Tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, arī Latvijā dzelzceļš tiek attīstīts kā sabiedriskā transporta mugurkauls. Vienlaikus dzelzceļa infrastruktūras ilgtspējīga attīstība ir nozīmīga ne tikai transporta nozarei, bet arī valsts ekonomiskajai attīstībai, reģionālajai sasniedzamībai, kā arī militārās mobilitātes stiprināšanai.
Jaunie elektrovilcieni veicinājuši iedzīvotāju izvēli par labu sabiedriskajam transportam, un vilciens Latvijā kļūst arvien populārāks ikdienas pārvietošanās veids. 2025. gadā ar vilcienu pārvadāti 21,3 miljoni pasažieru, kas ir par 9,7% vairāk nekā gadu iepriekš. Pieaugošais pieprasījums apliecina, ka ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā un pasažieru pārvadājumu attīstībā ir būtisks aspekts mobilitātes nodrošināšanā un reģionu sasniedzamībā.
Sabiedriskā aptauja Kā jaunā maksa par sūtījumiem no ārpus ES ietekmēs jūsu pirkumus? BalsotTīkla un staciju modernizācija
LDz ar Eiropas Savienības fondu atbalstu turpina modernizēt dzelzceļa infrastruktūru, uzlabojot pasažieru ērtības, vides pieejamību un satiksmes drošību. Aptuveni 90% pasažieru pārvadājumu Latvijā notiek elektrificētajos dzelzceļa posmos, taču liela daļa kontakttīkla sasniegusi vai pārsniegusi paredzēto kalpošanas laiku.
Šogad LDz pabeidzis elektrificētā tīkla modernizāciju un attīstību 103 kilometru garumā, tostarp izbūvējot kontakttīklu līdz Bolderājai. Līdz gada beigām Jelgavas līnijā plānots modernizēt vēl aptuveni 100 kilometru kontakttīkla. Turpmāk darbi paredzēti Imantas-Torņakalna, Jāņavārtu-Ogres un Slokas-Tukuma II posmos, bet nākamajā ES fondu plānošanas periodā arī Skultes un Aizkraukles virzienā.
Līdz 2026. gada beigām LDz plāno pabeigt arī paaugstināto platformu un ar tām saistītās infrastruktūras izbūvi 36 stacijās un pieturas punktos Jelgavas, Skultes, Tukuma un Bolderājas virzienos. Līdz 2029. gada beigām šādus uzlabojumus paredzēts veikt vēl vismaz 34 stacijās un pieturas punktos Liepājas, Lugažu, Tukuma, Aizkraukles, Rēzeknes un Daugavpils virzienos. Īstenojot šos projektus, modernizēta, droša un pieejama pasažieru infrastruktūra būs nodrošināta vismaz 70% no visām pasažieru stacijām un pieturas punktiem.
LDz uzsācis arī akumulatoru elektrovilcienu (BEMU) uzlādes infrastruktūras projektu Siguldā, Līvānos, Daugavpilī, kā arī Cēsīs. Ar ES fondu atbalstu LDz sadarbībā ar SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” uzsācis attīstīt dzelzceļa savienojumu starp RIX Rīgas lidostu un Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju, paredzot tā turpmāku izmantošanu Rail Baltica projektā, kā arī modernizēt esošo dzelzceļa infrastruktūru līdz Ogrei.
Kravu pārvadājumu ieņēmumu kritums
Līdztekus infrastruktūras modernizācijai LDz ikdienā jānodrošina tās uzturēšana un droša, nepārtraukta vilcienu satiksme. LDz infrastruktūras uzturēšanas izmaksas ir vienas no zemākajām Eiropā, tomēr arī efektīva saimniekošana nevar pilnībā kompensēt ieņēmumu kritumu. Vēsturiski būtisku šo izmaksu daļu sedza ieņēmumi no kravu pārvadājumiem, taču pēdējos gados tie ievērojami sarukuši. Kravu pārvadājumu apjoma kritumu veicinājusi ģeopolitiskā situācija un starptautiskās sankcijas, kā arī izmaiņas dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifos kaimiņvalstīs.
Neskatoties uz kravu pārvadājumu un ieņēmumu kritumu, infrastruktūras uzturēšanas pienākumi saglabājas, tādēļ pieaug nepieciešamība pēc valsts finansējuma. Vienlaikus, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz valsts budžetu, uzņēmums turpina īstenot izmaksu optimizācijas pasākumus un izvērtēt investīciju prioritātes.
Saskaņā ar LDz precizētajām prognozēm, dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktības nodrošināšanai uzņēmumam nākamajos gados nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums: 2027. gadā 30,8 miljonu eiro apmērā, 2028. gadā 35,9 miljonu eiro apmērā, 2029. gadā 37,8 miljonu eiro apmērā un 2030. gadā 37,2 miljonu eiro apmērā.
Uzmanību! Komentārus publicē lasītāji. Paustie viedokļi var nesakrist ar redakcijas nostāju. Latvijas Ziņas neatbild par lasītāju viedokļu saturu un lūdz autorus ievērot morāles normas, nekurināt nacionālo un rasu naidu un izvairīties no rupjībām. Padomājiet, pirms izsakāties. Jūs atbildat par saviem vārdiem! Publicējot viedokli, jūs piekrītat noteikumiem! Šī lūguma ignorēšanas gadījumā Latvijas Ziņas patur tiesības liegt lietotājam iespēju atstāt komentārus.