Lapsas pilsētās un to apkaimēs mitušas jau izsenis, un to parādīšanās apbūvētās teritorijās nav nekas unikāls. Pēdējos gados novērotais ziņojumu pieaugums sabiedrībā nav skaidrojams ar krasu populācijas palielināšanos, bet gan ar moderno tehnoloģiju - mobilo tālruņu un novērošanas kameru - plašo pieejamību, kas ļauj iedzīvotājiem dzīvniekus fiksēt daudz biežāk.

Pilsētas vide lapsām sniedz divas būtiskas priekšrocības - drošu patvērumu un bagātīgu barības bāzi. Pilsētas teritorijā lapsām nav dabisko ienaidnieku - vilku un lūšu, kuri savvaļā ierobežo to skaitu, iznīcinot lapsas kā medību konkurentus. Savukārt neapmācīti mājas suņi lapsām nopietnu apdraudējumu nerada. Tā kā lapsa ir ļoti viedas un pielāgoties spējīgas sugas dzīvnieks, tā efektīvi izmanto cilvēka radītos resursus. Pilsētā tās barību veido gan ierastais medījums - putni, grauzēji, nelieli kaķi, gan viegli pieejami alternatīvie avoti - pārtikas atkritumi un mājdzīvnieku vai putnu barotavu saturs.

Veselības riski

Jāņem vērā, ka lapsas ir savvaļas dzīvnieki, kas var pārnēsāt dažādas slimības un parazītus - ērcītes, blusas, zarnu trakta parazītus un kašķi, jo atšķirībā no mājdzīvniekiem tām netiek veikta veterinārā aprūpe. Pozitīvi ir tas, ka, pateicoties ilgstošai perorālai vakcinācijai, trakumsērga Latvijā ir oficiāli izskausta un daudzu gadu garumā nevienam savvaļas dzīvniekam nav konstatēta.

Sabiedriskā aptauja Kas Latvijā visdrīzāk samazinātu pārtikas cenas? Balsot

Ieteikumi lapsu klātbūtnes samazināšanai un apdzīvoto vietu aizsardzībai

  • Samazināt pieeju viegli iegūstamai pārtikai - nemest ārā pārtikas atkritumus, noslēgt vai norobežot atkritumu konteinerus. Mājdzīvnieku un putnu barību izvietot tādās vietās un laikā, diennakts tumšajā laikā to aizvācot, lai nepieradinātu lapsas pie regulāras barošanās iespējām.
  • Norobežot teritoriju, aiztaisot lapsām izmantojamus caurumus nožogojumos. Lapsa lieliski rāpjas augšup pa žoga pinumu un izmanto iespēju rakties zem žoga vai ielēkt teritorijā no paaugstinājuma. Viens princips - kur var tikt cauri lapsas purns, tur tiek cauri pats dzīvnieks.
  • Ja teritorijā, it sevišķi rūpnieciskajās teritorijās, ir novērotas vietas, kur lapsa mēdz patverties, tās jānobloķē, norobežojot iespēju tur iekļūt. Jāatceras, ka lapsa šādas vietas nolūko midzeņa ierīkošanai un nākamās paaudzes radīšanai.
  • Var izmantot kombinētus lapsu atbaidīšanas paņēmienus - ultraskaņas atbaidītājus, gaismas sensorus, trokšņa efektus un citus. Lapsa ātri saprot, kas rada reālu apdraudējumu, bet kas nē, tāpēc atbaidīšanas līdzekļiem regulāri jāmaina frekvence, skaņa, gaismas spilgtums un citi parametri. Ultraskaņas atbaidītāji var atstāt nevēlamu ietekmi uz mājdzīvniekiem.
  • Parasti lapsu apdzīvotās pilsētas vietās šaujamieroča izmantošana nav pieļaujama. Jebkāda veida lapsu medības pilsētas vidē ir juridiski un tehniski problemātiskas. Lapsas esamības fakts pilsētā automātiski nenozīmē normatīvajos aktos paredzēto priekšnoteikumu izpildi medībām Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Informāciju sagatavoja Antra Gabre, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore.