Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs intervijā Japānas laikrakstam "Nikkei" pieļāvis iespēju, ka Kalnu Karabahas armēņiem varētu tikt nodrošināta "kultūras autonomija", vēsta Azerbaidžānas telekanāls AzTV, kas ceturtdien pārraidījis intervijas fragmentu.

"Pašnoteikšanās var būt dažādos veidos, ir dažādi kopienu tipi. Piemēram, var būt kultūras autonomija. Mēs to redzam attīstīto Eiropas valstu piemērā, kad cilvēkiem ir zināmas tiesības savu pašvaldību, savu kopienu ietvaros. Tāpat kā jebkurā citā Azerbaidžānas vietā arī mūsu valstī dzīvojošajiem armēņiem var būt šādi kontakti," sacīja Azerbaidžānas līderis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka "nekad nepieļaus Azerbaidžānas teritorijā izveidot otru armēņu valsti" un ka armija turpinās atkarot "okupētās zemes".

Kalnu Karabahas konfliktā intensīvas kaujas atsākās 27.septembrī.

Tiek ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.