2026. gada 9. novembrī Latvijas vēstniecība Vācijā, Berlīnē, bija viens no līdzorganizētājiem plaši apmeklētai paneļdiskusijai par Baltijas valstu pieredzi sabiedrības noturības stiprināšanā, kā arī kiberuzbrukumu un dezinformācijas atpazīšanā. Latvijas eksperti dalījās zināšanās kiberdrošības jomā ar Vācijas kolēģiem.

Diskusijā īpaša uzmanība tika pievērsta robežai starp hibrīdajiem apdraudējumiem, sabotāžu, ārējās ietekmes operācijām un citām destabilizējošām darbībām, kas vērstas pret kritisko infrastruktūru, demokrātiskajām institūcijām un sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.

Latviju pasākumā pārstāvēja Viktors Makarovs, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra eksperts. Klātesošie augstu novērtēja viņa sniegto ieskatu par Krievijas īstenotajām dezinformācijas un kiberuzbrukumu kampaņām Eiropā. Krievijas radīto hibrīdo apdraudējumu pastiprināšanās arvien vairāk skar arī Vāciju, tāpēc aktuāla kļūst ciešāka sadarbība starp valsts institūcijām, privāto sektoru un sabiedrību drošības jautājumos.

Sabiedriskā aptauja Kas Latvijā visdrīzāk samazinātu pārtikas cenas? Balsot

Diskusijas gaitā eksperti apmainījās viedokļiem par kopīgiem drošības izaicinājumiem, uzsverot Baltijas valstu praktisko pieredzi. Makarovs norādīja, ka informācijas integritāte un kibertelpas drošība jānodrošina gan valdības, gan sabiedrības līmenī. Klausītājiem īpaši interesēja mākslīgā intelekta loma kiberdrošībā.

Diskusijas dalībnieki

  • Igaunija - pētnieks Mareks Kohvs (Marek Kohv)
  • Vācija - politologs Dr. Rafaels Bosongs (Dr. Raphael Bossong) un drošības padomnieks Ferdinands Geringers (Ferdinand Gehringer)
  • Lietuva - Giedrius Sakalauskas, Res Publika centra direktors

Pasākumu organizēja Latvijas vēstniecība Vācijā sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas vēstniecībām, kā arī Vācbaltiešu jauniešu biedrību (Deutsch-Baltische Zukunftsstiftung).

Diskusija notika diplomātijas programmas ietvaros, kas atbalsta Latvijas dalības ANO Drošības padomē prioritāšu īstenošanu un veicina Latvijas atpazīstamību. Latvija darbu ANO Drošības padomē sāka 2026. gada 1. janvārī, bet 2026. gada novembrī pirmo reizi vēsturē kļuva par šīs padomes prezidējošo valsti. Dalība Drošības padomē ir viens no nozīmīgiem Latvijas ārpolitikas interešu nodrošināšanas instrumentiem, kura virsmērķis ir stiprināt Latvijas drošību, tostarp atbalstot Ukrainu un sargājot starptautisko kārtību, kas balstīta uz noteikumiem.