2026. gada 13. novembrī Ārlietu ministrijā notika 19. ikgadējā Eiropas Savienības daudzvalodības jautājumiem veltītā konference „Latviešu valoda Eiropas Savienībā - valodas cilvēkresursi”. Pasākumu atklāja ārlietu ministre Baiba Braže un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Andris Kužnieks.
Konferencē piedalījās Latvijas un Eiropas Savienības valodas un tulkošanas jomas profesionāļi, augstskolu, valsts pārvaldes un ES iestāžu pārstāvji. Dalībnieki atskatījās uz pārmaiņām tulkotāju sagatavošanā un terminradē, kā arī diskutēja par cilvēkresursu ieguldījuma nozīmi valodas jomā.
Ministres uzruna
Ārlietu ministre Baiba Braže uzsvēra latviešu valodas nozīmi Eiropas Savienības institūcijās, īpaši izceļot tulku, tulkotāju un valodas speciālistu ieguldījumu tās stiprināšanā. Ministre norādīja, ka latviešu valodas pilnvērtīga klātbūtne Eiropas Savienībā ir būtiska Latvijas suverenitātei, demokrātijai un drošībai.
Sabiedriskā aptauja Kas Latvijā visdrīzāk samazinātu pārtikas cenas? Balsot“Latviešu valoda ES oficiālās valodas statusā ir nostiprināta un turpina attīstīties. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo latviešu valodas pilnvērtīga klātbūtne Eiropas Savienībā ir mūsu identitātes, demokrātijas un arī drošības jautājums,” uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže.
Kā piemērus valodas stiprināšanas iniciatīvām ārlietu dienestā ministre minēja ikgadējo Latvijas-Igaunijas Valodu balvu, kā arī Baltu Balvu, kas atbalsta valodniekus, rakstniekus un dzejniekus. Tāpat ar Ārlietu ministrijas atbalstu tiek rīkoti pasākumi, kas veicina latviešu valodas apguvi latviešu skolās, kultūras centros un kopienās visā pasaulē.
Eiropas Komisijas pārstāvja viedoklis
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Andris Kužnieks atzīmēja: “Esam pieraduši, ka Eiropas Savienības tiesību akti ir pieejami latviešu valodā un ka ar ES iestādēm varam sazināties savā valodā. Taču aiz šīm iespējām stāv cilvēki - tulkotāji, tulki, terminologi, redaktori un citi valodas speciālisti. Latviešu valodas vieta Eiropas Savienībā ir ne tikai mūsu tiesības, bet arī mūsu atbildība. Mums jau šodien jārūpējas par zināšanu un pieredzes nodošanu nākamajai valodas profesionāļu paaudzei.”
Dalībnieki arī iepazina citu Eiropas valstu pieeju valodas politikas īstenošanā un pārrunāja mākslīgā intelekta ietekmi uz tulku un tulkotāju darbu. Īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kā piesaistīt un sagatavot kvalificētus speciālistus, nodrošināt profesionālo zināšanu un pieredzes pēctecību un attīstīt prasmes, kas valodas profesionāļiem būs nepieciešamas nākotnē.
Pasākumu vadīja Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta C.1 departamenta Latviešu valodas 2. nodaļas vadītāja Iveta Rancāne-Abarte, savukārt sesijas vadīja Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta C.1 departamenta Latviešu valodas 1. nodaļas tulkotāja Antra Ņērbule un Valsts valodas centra Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta vadītājs, direktora vietnieks attīstības jautājumos Arturs Krastiņš.
Konferenci organizēja Ārlietu ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorātu, Valsts valodas centru un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.
Uzmanību! Komentārus publicē lasītāji. Paustie viedokļi var nesakrist ar redakcijas nostāju. Latvijas Ziņas neatbild par lasītāju viedokļu saturu un lūdz autorus ievērot morāles normas, nekurināt nacionālo un rasu naidu un izvairīties no rupjībām. Padomājiet, pirms izsakāties. Jūs atbildat par saviem vārdiem! Publicējot viedokli, jūs piekrītat noteikumiem! Šī lūguma ignorēšanas gadījumā Latvijas Ziņas patur tiesības liegt lietotājam iespēju atstāt komentārus.