Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija kopīgā vēstulē aicinājušas Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Koštu (António Costa) un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu (Ursula von der Leyen) nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā paredzēt finansējumu “Rail Baltica” projektam. Vēstule ES līderiem iesniegta 16. oktobrī Eiropadomes sanāksmes laikā Briselē.

Vēstuli parakstījuši Latvijas Ministru prezidents Andris Kulbergs, Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals (Kristen Michal), Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) un Polijas premjerministrs Donalds Tusks (Donald Tusk).

Četru valstu līderi vēstulē apliecinājuši stingru apņemšanos pabeigt “Rail Baltica” projektu nākamajā ES daudzgadu finanšu ietvarā no 2028. līdz 2034. gadam, vienlaikus uzsverot, ka tā sekmīgai īstenošanai nepieciešams stabils, prognozējams un mērķēts ES finansējums.

Sabiedriskā aptauja Ar ko Apvienotajam sarakstam vajadzētu veidot jauno valdību? Balsot

“Mēs kopīgi aicinām Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentā paredzēt īpašu, “Rail Baltica” projektam iezīmētu finansējumu,” teikts vēstulē.

“Šī kopīgā vēstule ir laba ziņa turpmākai projekta īstenošanai. “Rail Baltica” nevar uzbūvēt kā trīs atsevišķus nacionālus projektus. Tā ir kopīga Eiropas drošības un militārās mobilitātes infrastruktūra, un tagad pie viena galda esam arī ar Poliju. Būvniecība nedrīkst apstāties, tāpēc saskaņojam termiņus un darbu plānus ar Eiropas Komisiju un Poliju,” uzsvēra ministru prezidents Andris Kulbergs.

“Rail Baltica” - stratēģisks ieguldījums Eiropas drošībā

Vēstulē uzsvērts, ka “Rail Baltica” ir daudz vairāk nekā transporta infrastruktūras projekts. Tas ir stratēģisks Eiropas ieguldījums drošībā, militārajā mobilitātē, savienojamībā, ekonomiskajā noturībā un teritoriālajā kohēzijā.

“Rail Baltica” ir vienīgais projekts, kura mērķis ir vienlaikus novērst trūkstošos savienojumus divos Eiropas transporta tīkla koridoros un ES prioritārajā militārās mobilitātes koridorā.

Pašreizējā drošības situācijā īpaši nozīmīga ir “Rail Baltica” civilā un militārā izmantošana. Projekts stiprinās ES un NATO spējas ātri pārvietot militāro personālu un tehniku Eiropas austrumu flangā, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu Eiropas kopējā drošībā un gatavībā reaģēt uz apdraudējumiem.

Vienlaikus “Rail Baltica” veicinās Baltijas valstu integrāciju Eiropas dzelzceļa tīklā, uzlabos pārrobežu savienojumus un stiprinās ES ekonomisko konkurētspēju un reģionālo saliedētību.

Nepieciešams prognozējams ES finansējums

Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija uzsver, ka “Rail Baltica” īstenošanā jau ieguldīti būtiski valstu budžetu un ES līdzekļi. Visas četras valstis apliecina gatavību arī turpmāk pildīt savas saistības un cieši sadarboties, lai nodrošinātu koordinētu un savlaicīgu projekta pabeigšanu.

Valstu līderi vēstulē norāda, ka “Rail Baltica” ir sasniedzis būtisku īstenošanas posmu visā plānotā dzelzceļa koridora garumā. Baltijas valstīs gandrīz puse pamattrases jau tiek būvēta vai ir sagatavota būvniecības uzsākšanai.

Projekta mērogs un stratēģiskā nozīme prasa ilgtermiņā prognozējamu ES finansējumu. Tādēļ četru valstu līderi aicina “Rail Baltica” paredzēt atsevišķu finansējuma pozīciju, kas atbilstu projekta nozīmei visas Eiropas interesēs.

Vēstules noslēgumā valstu līderi pauž pārliecību, ka Eiropadome arī turpmāk atzīs “Rail Baltica” par vienu no ES prioritārajiem projektiem un atbalstīs tā sekmīgai pabeigšanai nepieciešamos nosacījumus.

Laikā, kad Eiropa palielina ieguldījumus drošībā un noturībā, “Rail Baltica” jāsaglabā kā viena no ES galvenajām infrastruktūras prioritātēm, nodrošinot finansējumu, kas atbilst projekta stratēģiskajai nozīmei gan ES, gan NATO.