Notiek pārrunas ar inženieri un autosportistu Andri Dambi par iespējām Latvijā ražot elektroautobusus skolēnu pārvadājumiem, šonedēļ valdības un sociālo partneru veidojošajā nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Latvija plāno iesniegt pieteikumu Eiropas Komisijā (EK) par 1,82 miljardu eiro piesaisti no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda. Latvijas pieteikums ES Atveseļošanas fondā paredz klimata pārmaiņu mazināšanas projektiem novirzīt 676,2 miljonus eiro, digitālajai transformācijai - 365,29 miljonus eiro, nevienlīdzības mazināšanai - 370 miljonus eiro, veselības jomai - 181,5 miljonus eiro, bet likuma varai - 37 miljonus eiro.
No plāna izriet, ka 40% jeb 643,21 miljons eiro no ES Atveseļošanas fonda būs tiešs atbalsts komersantiem, nedaudz mazāk kā 60% jeb 1,15 miljardi eiro būs publiskais pasūtījums komersantiem, bet valsts pārvaldes izdevumi veidos 26,64 miljonus eiro.
Sēdes sākumā finanšu ministrs informēja par līdz šim nesaskaņotiem Latvija plānā iekļautiem projektiem. Sākotnēji plānā bija paredzēts ieguldīt 40,293 miljonus eiro biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, tomēr EK šo priekšlikumu neatzina kā "zaļu" projektu.
Tādējādi Latvijai no plāna nācās izņemt ar biometāna ražošanas attīstīšanu saistītus projektus, proti, elektroautobusu iegādi skolēnu pārvadājumiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta auto parka izveidi.
Pēc Reira skaidrotā, tā kā biometāna attīstīšana tika izņemta no Latvijas pieteikuma, paredzētie 40,29 miljoni eiro pārdalīti digitalizācijas projektiem un uzņēmējdarbības veicināšanai.
Vienlaikus finanšu ministrs norādīja, ka Latvija plāno novirzīt desmit miljonus eiro elektroautobusu iegādei skolēnu pārvadājumiem, jo šis projekts ir saistīts ar Latvijas plāniem no ES Atveseļošanas fonda valsts un reģionālās nozīmes ceļos ieguldīt 100 miljonus eiro. Reirs skaidroja, ka EK neatbalstīja minētās summas ieguldīšanu autoceļos, ja papildu netiktu paredzēti projekti ar "zaļo" komponenti, savukārt elektroautobusu iegāde skolēnu pārvadājumiem būtu šī "zaļā" komponete.
Pēc Reira skaidrotā, "zaļo" komponenti iespējams nodrošināt trijos veidos - vai nu ieguldīt elektroautobusu iegādē skolēnu pārvadāšanai, vai nu attīstīt elektroauto uzlādes iespējas, vai arī celt nodokļus veciem, nekvalitatīviem auto. Ņemot to vērā, rosināts domāt par elektroautobusu iegādi skolēnu pārvadāšanai.
Finanšu ministrs atzina, ka par elektroautobusu ražošanu un iegādi ir runāts ar Dambi, kuram ir pieredze elektroautobusu izstrādē.
Reirs norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sazinājusies ar Dambi par iespēju veidot "nopietnāku ražotni", lai Latvijā varētu sākt ražot un komplektēt elektroautobusus. Viņš gan neatklāja sarunas ar Dambi detaļas, bet atzina, ka Dambis esot paudis interesi.
Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) piebilda, ka virziens uz elektroautobusu iegādi ir labs.
Turpinot par diskutabliem jautājumiem Latvijas pieteikumam ES Atveseļošanas fondam, Reirs informēja, ka vēl tiek meklēta iespēja novirzīt Latvijas Zinātņu akadēmijai vienu miljonu eiro. Kā arī vēl gaidāmas nopietnas diskusijas par industriālo zonu virsvadību, proti, nodot to pārvaldību pašvaldībām vai Ekonomikas ministrijai. Tāpat vēl gaidāmas diskusijas par atbalstu privātajiem mežiem.
Reirs arī atzina, ka tikusi panākta vienošanās par to, ka nevalstiskās organizācijas varēs pēc vienlīdzīgiem nosacījumiem piedalīties visos projektu konkursos.
Sēdes laikā sociālie partneri nepauda apmierinātību ar Latvijas kopējo pieteikumu ES Atveseļošanas fondam, tomēr atbalstīja plāna iesniegšanu EK ar nosacījumu, ka plāna detaļas vēl tiks uzlabotas.
Plānu iecerēts otrdien skatīt Ministru kabineta sēdē, bet EK to varētu iesniegt 30.aprīlī.