Mājokļa uzturēšanas izdevumu īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,4 procentpunktiem un bija 11,8% no ienākumiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2020.gadā mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā bija vidēji 156 eiro uz vienu mājsaimniecību mēnesī, kas ir par pieciem eiro jeb 3,3% vairāk nekā 2019.gadā, kad tie veidoja 151 eiro.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka visvairāk mājokļa izmaksas ietekmēja vientuļos seniorus jeb iedzīvotājus vecumā no 65 gadiem - šie iedzīvotāji par mājokli tērēja 22,1% no ienākumiem.
Vienlaikus mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem mājokļa izdevumi veidoja 16,4% no ienākumiem, bet persona vecumā no 16 līdz 64 gadiem mājokļa uzturēšanai tērēja 16,2% no ienākumiem.
Mājsaimniecībās, kurās dzīvo pāris ar bērniem, mājokļa izdevumi veidoja 10-10,8% no ienākumiem, savukārt pāri bez bērniem mājokļa izmaksām veltīja nedaudz vairāk - 11,1% no ienākumiem.
Tāpat statistikas pārvaldē atzīmēja, ka 2020.gadā 20,7% mājsaimniecību mājokļa izdevumu segšana bija ļoti apgrūtinoša, kamēr 2019.gadā šādu mājsaimniecību īpatsvars bija 22%.
Lielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem, un nepilnajām ģimenēm (viens pieaugušais ar bērniem). Mājokļa izdevumus bija ļoti apgrūtinoši segt 34,5% vientuļo vecākā gadagājuma cilvēku un 30% nepilno ģimeņu.
Starp daudzbērnu ģimenēm (pāris ar trim un vairāk bērniem) 19,6% bijā tādu, kurām mājokļa izdevumi bija ļoti apgrūtinoši, kas ir būtiski vairāk nekā starp pāriem ar vienu bērnu (10,4%) un pāriem ar diviem bērniem (8,1%).
Visvairāk komunālo maksājumu parādi pērn bija nepilnajām ģimenēm, vismazāk - pāriem bez bērniem un vientuļajiem senioriem
Kopš 2019.gada ir nedaudz samazinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kurām pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ kaut reizi ir bijuši parādi par komunālajiem maksājumiem - no 8,6% 2019.gadā līdz 8% 2020.gadā.
Visvairāk parādnieku par komunālajiem maksājumiem 2020.gadā bija starp mājsaimniecībām, kur viens pieaugušais audzina bērnus (20,3%), pāriem ar trim un vairāk bērniem (15,8%) un mājsaimniecībām, kurās dzīvo viena persona vecumā no 16 līdz 64 gadiem (10,9%). Savukārt vismazāk parādnieku par komunālo pakalpojumu rēķiniem bija starp pāriem bez bērniem (4,1%) un starp mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem (4,6%).