Latvijas iedzīvotājus šobrīd visvairāk uztrauc personīgā un tuvinieku veselība, kā arī finansiālā situācija pavēstīja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.
Aptaujā 59% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka viņus šobrīd visvairāk satrauc personīgā un tuvinieku veselība, tostarp par to visvairāk uztraucas vecāki cilvēki, bet vismazāk - jaunieši. Vienlaikus 38% bažījas par finansiālo situāciju, bet 34% raizējas par ierobežotajām iespējām satikt tuviniekus, turklāt šie jautājumi biežāk uztrauc sievietes.
Tāpat 18% iedzīvotāju raizējas darba zaudēšanas iespējamību, 17% - attālinātajām mācībām, bet katru desmito uztrauc darbs attālināti un ģimenes un darba pienākumu apvienošana, strādājot no mājām.
Aptaujā arī secināts, ka finansiālu problēmu gadījumā 58% aptaujāto iedzīvotāju maksimāli samazinātu ikdienas tēriņus, 43% rūpīgāk sāktu plānot finanses un uzskaitīt iztērēto, 41% meklētu papildu iespējas piepelnīties, bet trešdaļa tērētu uzkrājumus.
Vienlaikus dati liecina, ka daļa cilvēku, nonākot finansiālās grūtībās, būtu gatavi lūgt palīdzību citiem - katrs desmitais meklētu palīdzību pie draugiem un radiem, bet 14% sagaidītu atbalstu no valsts. Savukārt 2% iedzīvotāju, nonākot finanšu grūtībās, izmantotu ātro kredītu piedāvājumus, bet 4% - kredītbrīvdienas.
"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka iedzīvotāju plāns, finansiālās problēmas risināt samazinot ikdienas tēriņus, ir loģisks, taču tas nozīmē, ka vairāk būs jātērē valstij. "Ja vieni krīzes laikā tērē mazāk, otram jātērē vairāk. Pie sarūkošiem ienākumiem mājsaimniecību interesēs ir tērēt mazāk, bet, tā kā vienu izdevumi ir citu ienākumi, tad šāda rīcība kaitē citiem tirgus dalībniekiem, ekonomika aiziet deflācijas spirālē. Lai tas nenotiktu, valstij šīs mijiedarbību saites ir jāpārgriež," viņš sacīja.
Strautiņš arī atzīmēja, lai iedzīvotājiem pēc iespējas mazāk būtu jāķeras pie tēriņu samazināšanas, valstij būtu jāatbalsta uzņēmumi un mājsaimniecības, kas nonākušas grūtībās, kā arī jāiepludina nauda ekonomikā caur investīcijām. Tādējādi tiktu palielināta aprite un dota iespēja visiem konkurēt par šīm naudas plūsmām ar savām precēm un pakalpojumiem, kā jau tas tirgus ekonomikā notiek. "Tā ir tieša un netieša valsts palīdzība, kas viena otru papildina," viņš teica.
Aptauja veikta 2020.gada novembrī sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru "Norstat", aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.