Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels pirmdien paziņojis, ka ES uzskata Krieviju par atbildīgu par ieslodzītā Kremļa kritiķa Alekseja Navaļnija veselības stāvokli.
Borels ar šādu paziņojumu nāca klajā pirms ES Ārlietu padomes videokonferences, kurā tiks apspriesta arī Krievijas karavīru savilkšana pie Ukrainas robežām.
Navaļnijs pašreiz atrodas cietumā Vladimiras apgabalā, kur turpina badastreiku. Viņa ārsti sestdien paziņoja, ka Navaļnija veselības stāvoklis ir strauji pasliktinājies un viņam kuru katru brīdi var apstāties sirdsdarbība.
ES pauda nopietnas bažas par ziņām, ka Navaļnija veselības stāvoklis cietumā turpina pasliktināties, un aicināja Krievijas varasiestādes nekavējoties ļaut viņam konsultēties ar ārstiem, kam viņš uzticas.
ES paziņoja, ka turpinās uzstāt uz Navaļnija atbrīvošanu, jo uzskata viņa notiesāšanu par politiski motivētu un pretrunā Krievijas starptautiskajām saistībām attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu.
ES sagaida, ka Krievija pildīs savas saistības, ko tai uzliek Eiropas Cilvēktiesību konvencija, tostarp ievēros Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumus attiecībā uz Navaļniju.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa februārī pieprasīja Navaļniju atbrīvot, jo saskata viņa veselības un dzīvības apdraudējumu. Taču Krievijas valdība noraidīja tiesas prasību, nodēvējot to par nelikumīgu jaukšanos Krievijas iekšējās lietās.
44 gadus vecais Navaļnijs tika aizturēts 17.janvārī Maskavas Šeremetjevas lidostā pēc atgriešanās no Vācijas, kur vairāk nekā četrus mēnešus atlaba pēc saindēšanas ar kaujas vielu "Novičok".
31.martā viņš cietumā pieteica badastreiku, pieprasot pienācīgu medicīnisko aprūpi un iespēju konsultēties ar neatkarīgiem mediķiem, kuriem viņš uzticas.
ES nosodīja Navaļnija saindēšanu un pērnā gada oktobrī piemēroja sankcijas sešām augsta ranga Krievijas amatpersonām un vienai juridiskai personai par saistību ar slepkavības mēģinājumu. Februārī ES piemēroja sankcijas vēl četrām Krievijas amatpersonām saistībā ar Navaļnija ieslodzīšanu.
ES norādīja, ka Navaļnija lieta nav atsevišķs gadījums, bet apstiprinājums tam, ka Krievijā sarūk telpa opozīcijai, pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgiem viedokļiem.
ES uzsvēra, ka kopā ar partneriem turpinās aicināt Krieviju izmeklēt Navaļnija saindēšanu.