Lai sekmētu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi, strukturālu pārmaiņu ieviešanu ekonomikā, kā arī jaunu risinājumu un metožu pieejamību medicīnas un veselības aprūpes jomās Covid-19 seku mazināšanai praktiskas ievirzes pētījumos ar Eiropas Savienības (ES) fondu programmas atbalstu papildus varēs ieguldīt 15,5 miljonus eiro pavēstīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Šādus nosacījumus paredz IZM izstrādātie ES fondu programmas noteikumu grozījumi, kas otrdien apstiprināti valdības sēdē.
Ministrijā skaidroja, ka palielinātais ES fondu programmas finansējums nodrošinās atbalstu trešās, ceturtās un piektās kārtas praktiskas ievirzes pētījumu projektiem, kuru īstenošana sekmēs Covid-19 izplatības ierobežošanu vai strukturālu pārmaiņu ieviešanu ekonomikā un sabiedrības vajadzību nodrošināšanu krīzes izraisīto seku mazināšanai.
No kopējā papildu finansējuma 11 miljoni eiro paredzēti no ES programmas "REACT-EU". Savukārt pārējais papildu finansējums tiek nodrošināts, pārdalot pieejamo finansējumu no citām ES fondu programmām.
Tikmēr praktiskas ievirzes pētījumu piektajai kārtai kopumā tiks novirzīti 8,35 miljoni eiro. No tiem pieci miljoni eiro paredzēti no ES programmas "REACT-EU", kas tiks novirzīti Covid-19 ierobežošanai un iedzīvotāju aizsardzībai.
Savukārt 3,5 miljonus eiro paredzēts ieguldīt strukturālu pārmaiņu ieviešanai ekonomikā un sabiedrības vajadzību nodrošināšanā.
Ceturtajai praktiskas ievirzes pētījumu kārtai papildus būs pieejami vairāk nekā seši miljoni eiro, no kuriem 4,1 miljons eiro no "REACT-EU" finansējuma. Ceturtajā kārtā papildu finansējums būs pieejams rezerves sarakstā esošiem kvalitatīviem projektiem.
Arī trešās kārtas rezerves sarakstā esošiem kvalitatīviem projektiem būs pieejams papildus finansējums 1,9 miljonu eiro apmērā no "REACT-EU".
Ministrijā uzsvēra, ka ES fondu programmu finansējums ir nozīmīgs instruments, lai attīstītu zinātņu un tehnoloģiju ietilpīgas inovācijas, kas ir būtisks elements valsts ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai.
Pieejamais finansējums sniedz iespēju pētniecības un inovācijas sektoram piesaistīt cilvēkkapitālu - zinātniekus, inženierus un citus augsta līmeņa speciālistus. Pētniecības un inovācijas jomu attīstība veicina arī jauniešu motivāciju izvēlēties STEM jeb dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātika nozaru studijas Latvijas augstskolās.