Pašlaik viens no aktuālākajiem jautājumiem ir Valsts robežsardzes (VRS) darbinieku atalgojuma izlīdzināšana ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), jo VRS ir viena no elitārajām vienībām Latvijā, šonedēļ VRS 2020.gada darbības rezultātu izvērtēšanas sanāksmē pauda iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV).
Viņš uzsvēra, ka ir jāturpina turēt arī augstu latiņu un iekšlietu struktūrai ir jābūt vienai devīzei - "mēs neņemam visus, mēs ņemam labākos".
Ģirģens pauda viedokli, ka uzskats, ka iekšlietu resors nespēj konkurēt darba tirgū, ir aplams, jo, neskatoties uz to, ka robežkontrole nespēj konkurēt ar algām, tai ir citi bonusi, tostarp izglītības iespējas, kuras strauji attīstās. "Mēs varam dot lielākas attīstības perspektīvas nākotnē. Diemžēl mūs bieži vien nesadzird, jo, braucot pa ielām, mēs redzam aicinājumus stāties NBS, bet mēs, iekšlietu drošības darbinieki, esam daudz konkurētspējīgāki no cilvēka perspektīvas viedokļa nākotnē."
Viņš uzsvēra, ka NBS ir iekšlietu resora sadarbības partneri un tā tam arī jābūt, bet konkurence starp abiem resoriem nav vēlama, jo tā ietekmētu visas valsts drošību.
VRS priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts sanāksmes laikā informēja, ka VRS 2021.gada salīdzinoši ar 2019.gada izdevumi samazināti par 21% jeb gandrīz 14 miljoniem eiro. 2020.gadā samazināti izdevumi atlīdzībai, jo 2019.gadā bija izmaksāts pabalsts pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem VRS amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.
2020.gadā un turpmāk ik gadu piešķirts papildus finansējums teju divu miljonu apmērā, lai nodrošinātu personāla resursu piesaisti VRS.
Tāpat Pujāts uzsvēra, ka 2020.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu ir samazinājies robežšķērsojošo personu un visa veida transportlīdzekļu skaits. "Tas ir saistīts ar Covid-19 ietekmi, jo pērna gada pirmajos mēnešos, kad Latvijā vēl nebija konstatēts vīruss - robežšķersojošo cilvēku un transporta līdzekļu skaits bija saglabājies 2019.gada līmenī.
Tā, piemēram, robežškērsojošo personu skaits 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, ir samazinājies teju par 69%, bet automašīnu skaits samazinājās par gandrīz 54%.
Neliels kritums robežas šķērsošanā ir konstatēts kuģu transporta līdzekļiem, kur tas, salīdzinājumā ar 2019.gadu, samazinājās tikai par 4%. Lielāks kritums ir vērojams kravas vilcienu pārvadājumiem - teju 43%, bet lidmašīnu skaits, kuras šķērso robežu, ir samazinājies par 65%.
Lielākais kritums ir redzams pasažieru vilcienu pārvadājumos. Pērn pasažieru vilcienu skaits, kuri šķērso Latvijas robežu bija par 80% mazāks nekā 2019.gadā.
Līdz ar to gandrīz visās jomās ir samazinājies arī konstatēto pārkāpumu skaits, bet salīdzinājumā ar 2019.gadu par teju 444% ir audzis atklāto akcizēto preču apjoms.
Viņš norādīja, ka 2021.gada prioritātes VRS ir nodrošināt pāreju uz jaunā parauga ikdienas formas tērpiem, kā arī pilnveidot iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta risku novēršanai, kā arī nodrošināt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu drošību regulējošo dokumentu izstrādi un aktualizāciju.
Tāpat ir svarīgi turpināt attīstīt VRS savietojamības un savstarpējas iesaistes procedūras ar NBS, kā arī materiāltehnisko līdzekļu iegādi VRS vajadzībām.
VRS ir svarīgi kāpināt arī videonovērošanas sistēmas kapacitāti valsts robežas uzraudzībā, kā arī iesaistīties pasākumos saistībā ar Terehovas, Grebņevas, Silenes un Paternieku robežkontroles punkta infrastruktūras modernizāciju.
Pujāts norādīja, ka 2021.gadā viena no prioritātēm ir arī turpināt izstrādāt tiesu ekspertīžu procedūru kvalitātes uzraudzības reglamentējošos VRS iekšējos normatīvos aktus un pilnveidot tiesu ekspertīžu metodes atbilstoši zinātniski praktiskajiem pētījumiem un attiecīgās jomas tehnoloģiju iespējām.
Tāpat viena no 2021.gada prioritātēm ir nodrošināt pasākumu organizēšanu, koordinēšanu un kontrolēšanu Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai un seku pārvarēšanai, kā arī nodrošināt robežkontroles pasākumu realizēšanu saistībā ar Pasaules hokeja čempionātu 2021.gadā.