Eiropas Tiesa otrdien noteica ierobežojumus Eiropas izlūkošanas un drošības dienestu iespējām masveidā ievākt privātos telefona sakaru un tīmekļa datus, norādot, ka tas var notikt vienīgi apstākļos, kad ir nopietni draudi nacionālajai drošībai.
Atbildot uz Francijas, Beļģijas un Lielbritānijas tiesu lūgumu, tiesa apstiprināja, ka "Eiropas Savienības tiesību akti iestājas pret tādiem nacionālajiem likumiem", kas pieprasa, lai telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmumi veic vispārēju datu saglabāšanu.
Tomēr izņēmumi ir atļauti attiecībā uz gadījumiem, kad ir "nopietni draudi nacionālajai drošībai" vai notiek "cīņa pret smagiem noziegumiem", tiesneša vai neatkarīgas iestādes uzraudzībā.
Aizlieguma atcelšana var notikt uz "ierobežotu laiku tik lielā mērā, cik tas ir stingri nepieciešams", norādīja tiesa.
Jautājums par datu privātumu Eiropā ir sensitīvs, aktīvistiem līdzīgu bažu dēļ apšaubot "Facebook" un citu lielo tehnoloģiju uzņēmumu darbības legalitāti.
Aktivitātes tiesās sākās pēc Edvarda Snoudena atklātā par ASV izlūkdienestu veikto masveida digitālo spiegošanu, kā arī britu izlūkdienestu sadarbību ar Vašingtonu.
Datu masveida iegūšanai ir atvēlēta galvenā loma terorisma apkarošanas likumos, kas vairākās rietumvalstīs tika pieņemti pēc 2001.gada 11.septembra un citiem teroraktiem.