Darba tirgū šobrīd ir mazāk stresa nekā Covid-19 uzliesmojuma pirmajā vilnī, taču ilgtermiņā ir gaidāmas lielas izmaiņas, jo digitalizācija, kurai grūdienu deva pandēmija, turpināsies, intervijā atzina personāla atlases uzņēmuma "Fontes Latvia" direktore Kristīne Āboltiņa.
Viņa uzsvēra, ka ir daudzas nozares, kuras pandēmija tā īsti nav skārusi, taču arī tajās ir jāpārvērtē un jāpārkārto darba metodes.
"Pilnīgi skaidrs, ka nekad vairs nebūs pa vecam. Mēs redzam, kā ir mainījies pieprasījums pēc dažādām profesijām. Ir profesijas, kas kļūst mazāk pieprasītas, un ir profesijas, pēc kurām pieprasījums aug. Mēs ne vienmēr Latvijā varam atrast kompetences, kādas ir nepieciešamas, jo nav bijusi šāda veida pieredze, īpaši digitālos jautājumos. Mēs redzam tendenci pieprasījuma pieaugumam pēc Rietumvalstu pieredzes. Daudzas lietas šobrīd tiek digitalizētas," uzsvēra Āboltiņa.
Viņa stāstīja, ka uzņēmumu pieprasījumos ienāk amati, kas nodrošina automatizācijas procesu, amati, kas spēj veidot mašīnmācīšanās modeļus, amati, kas nodrošina digitālā satura veidošanu un funkcionalitāti un spēj padarīt klientiem pieejamu organizāciju, produktu vai pakalpojumu.
"Grūtāk ir definēt amatus, pēc kuriem pieprasījums samazinās. Drīzāk ir sākusies pārkvalificēšanās. Organizācijas veic noteiktu funkciju/procesu automatizāciju - tādā veidā iegūst iespēju paveikt lielāku darba apmēru ar mazāku cilvēkresursu piesaisti. Tajā pašā laikā atsevišķiem amatiem parādās jauns saturs un jauni pienākumi. Piemēram, kasieriem nepieciešams konsultēt klientus, kuri izmanto pašapkalpošanās kases, ražošanas iekārtu operatoram nepieciešams uzraudzīt ražošanas līnijas, sekot līdzi iekārtu darbības rādītājiem veikt korekcijas to darbībā, ja nepieciešams," stāstīja "Fontes Latvia" vadītāja.
Lai gan līdz šim bezdarbs Latvijā nav audzis būtiski, Āboltiņa pieļāva, ka pandēmijas ietekme uz to parādīsies vēlāk.
"Atsitiens bezdarba rādītājos kaut kādā brīdī nāks. Tāpat jāņem vērā fakts, ka mūsu iedzīvotāji salīdzinoši daudz līdz šim strādāja ārvalstīs - Anglijā un citur. Ir skaidrs, ka ar Covid-19 vilni daudzi atgriezās atpakaļ, jo pandēmija ir visā pasaulē, tā nav lokāla. Redzēsim, kurā brīdī tirgus atkal pavērsies un vai cilvēki varēs atgriezties strādāt ārvalstīs. Skaidrs ir tas, ka šis process neskar tikai Latviju. Tā nav 2008.gada krīze, kad tās izpausmes bija reģionālas. Covid-19 ir globāli un smagi skāris visu pasauli. Process turpināsies, cilvēkiem nāksies pielāgoties un būt ļoti elastīgiem," sacīja Āboltiņa.
Vienlaikus viņa prognozēja, ka pēc ieviesto ierobežojumu atcelšanas, pietiekami daudzi tomēr gribēs atgriezties klātienes darbā, jo tas tomēr ļauj socializēties ar kolēģiem.
"Stresa līmenis ir salīdzinoši augsts, jo cilvēkiem dzīve ir mainījusies kājām gaisā. Ja agrāk darbu nenesa uz mājām, tad tagad darbs mājās ir ienācis tiešā veidā. Daudziem cilvēkiem ir zudusi robeža un līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi. [..] Socializācija klātienē mūs uzpilda, mēs gūstam prieku un gandarījumu. Cilvēki gribēs atgriezties darbā. Vai tās būs piecas dienas nedēļā? Es domāju, diez vai. Protams, vienmēr būs profesijas, kurās var strādāt no jebkuras vietas pasaulē, piemēram, kaut zem palmas Spānijā," minēja "Fontes Latvia" vadītāja.
Jau vēstīts, ka "Fontes" aptaujā par Covid-19 ietekmi uz organizāciju darbību konstatēts, ka šajā Covid-19 pandēmijas izplatības posmā organizācijās satraukuma līmenis salīdzinājumā ar 2020.gada vasaru, kad valstī noteiktie ierobežojumi bija krietni mazāki, ir palielinājies nedaudz.
Analizējot četru aptauju datus, kas veiktas šogad janvārī, kā arī 2020.gada aprīlī, maijā un augustā, secināts, ka augstākais satraukuma līmenis organizācijās bija pagājušā gada aprīlī - 3,8 punkti no pieciem. Pērn augustā satraukuma līmenis samazinājās līdz 2,8 punktiem, bet šogad janvārī satraukuma līmenis palielinājās līdz trim punktiem.
Vienlaikus novērotas būtiskas atšķirības starp tautsaimniecības nozarēm. Pēc organizāciju vērtējuma, augstākais satraukuma līmenis ir kultūras un restorānu, viesmīlības nozarē, savukārt viens no zemākajiem - informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē.