rancijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien vizītes gaitā Ruandā apliecināja, ka daļa vainas par šajā Āfrikas valstī 1994.gadā notikušo genocīdu, kurā tika nogalināti 800 000 cilvēku, gulstas arī uz Franciju.
Francija "nebija līdzzinātāja" genocīdā, bet galu galā atradās vienā pusē ar Ruandas "genocīda režīmu", un tai ir "milzīga atbildība" par virzību uz situāciju, kurā tika pastrādāti masu slaktiņi, runājot genocīda memoriālā Ruandas galvaspilsētā Kigali, sacīja Makrons.
"Francijai Ruandā bija zināma loma, vēsture un politiskā atbildība. Tai ir pienākums - raudzīties vēsturei acīs un atzīt ciešanas, ko tā ir nodarījusi Ruandas tautai, pārāk ilgi dodot priekšroku klusumam, nevis patiesības izvērtēšanai," atzina prezidents.
Kad genocīds sākās, "starptautiskajai sabiedrībai vajadzēja trīs mēnešus, trīs bezgalīgus mēnešus, pirms tā reaģēja, un mēs, visi mēs, bijām pametuši simtus tūkstošus upuru."
Francijas kļūdas bija viens no iemesliem, kāpēc valstu starpā bijuši "27 rūgtas atsvešinātības gadi", viņš piebilda.
Divi ziņojumi, kuros izvērtēta Francijas loma genocīdā un kas tika pabeigti martā un aprīlī, sagatavoja ceļu Makrona vizītei - pēc 11 gadu pārtraukuma pirmajai Francijas prezidenta vizītei Ruandā.
Nikolā Sarkozī 2010.gada vizīte bija pirmā Francijas prezidenta vizīte Ruandā kopš 1994.gada genocīda, kam sekojama atsaluma periods abu valstu attiecībās.
Ruandas valdība un genocīdā izdzīvojušo organizācijas bieži apsūdz Franciju, ka tā apmācījusi un apbruņojusi kaujiniekus un valdības karaspēku, kas vadīja genocīdu.
1994.gadā Ruandā hutu tautības nemiernieki simts dienās noslepkavoja aptuveni 800 000 tutsi tautības iedzīvotāju, kā arī miermīlīgos hutus, kas negribēja atbalstīt genocīdu.
Pēc slaktiņa par nepiedodamu pasivitāti tika kritizēta gan ANO, gan ASV, gan Beļģija kā Ruandas kādreizējā koloniālā metropole, gan Francija, gan katoļu baznīca un daudzas citas valstis un institūcijas. Vairākas valstis toreiz nereaģēja uz informāciju par genocīdu.