Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija vidēji 20 000 brīvu darbavietu, kas ir par 10 400 jeb 34,2% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp sabiedriskajā sektorā 2020.gada otrajā ceturksnī bija vidēji 8100 brīvu darbavietu, kas ir par 4,7% mazāk nekā gadu iepriekš, bet privātajā sektorā - 11 900, kas ir kritums par 45,7%.
Salīdzinot ar 2020.gada pirmo ceturksni, brīvo darbavietu skaits palielinājies par 8,2% jeb 1500. Tostarp privātajā sektorā brīvo darbavietu skaits audzis par 11,8% jeb 1300, bet sabiedriskajā - par 3,3% jeb 300.
No visām Latvijā pieejamajām darbavietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,2% šogad otrajā ceturksnī bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 2,8%, bet privātajā sektorā - 1,9%.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2020.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, aizņemto darbavietu skaits samazinājies par 41 600 jeb 4,5%. Privātajā sektorā aizņemto darbavietu skaits sarucis par 35 700 jeb 5,6%, savukārt sabiedriskajā - par 5900 jeb 2%.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, aizņemto darbavietu skaits samazinājies par 19 600 jeb 2,2%. Privātajā sektorā tas samazinājies par 15 000 jeb 2,4%, bet sabiedriskajā sektorā - par 4600 jeb 1,6%.
No visām darbavietām visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā - 3,5%, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru pamatgrupā - 2,5%.
2020.gada otrajā ceturksnī pieprasījums pēc darbiniekiem samazinājās visās galvenajās profesiju pamatgrupās, bet visvairāk - pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, vienkāršu profesiju darbiniekiem, kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, kā arī speciālistiem.
Šogad otrajā ceturksnī visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija valsts pārvaldē - 6%, apstrādes rūpniecības nozarē - 3%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - 2,9%, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī būvniecības nozarē - 2,8%.
Reģionos 2020.gada otrajā ceturksnī visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Rīgas reģionā - 2,7% jeb 13 300, savukārt zemākais - Zemgales reģionā - 1,1% jeb 800.
Salīdzinot Baltijas valstis, 2020.gada otrajā ceturksnī visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars (2,2%) bija Latvijā. Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs bija zemāks - 1,3%, bet vidēji Eiropas Savienībā - 1,6%. Gada laikā brīvo darbavietu skaits visstraujāk samazinājās Latvijā - par 34,2%, kamēr Igaunijā kritums bija par 27,7%, bet Lietuvā - par 7,4%.