Azerbaidžānas bruņoto spēku parādē, kas galvaspilsētā Baku ceturtdien notika par godu uzvarai Kalnu Karabahas karā, tika demonstrēti arī Turcijā ražotie droni.
Pateicoties Azerbaidžānas importētajiem kaujas droniem "Bayraktar TB2", Azerbaidžānai karā par kalnaino apvidu izdevies gūt virsroku.
Televīzijas pārraidītajās svinībās runu teica arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, Azerbaidžānas kolēģi Ilhamu Alijevu dēvējot par brāli.
"Šī turku pasaulei ir uzvaras un lepnuma diena," parādē, kurā piedalījās arī Turcijas karavīri, sacīja Erdogans.
Turcija un Azerbaidžāna arī turpmāk stāvēs viena otrai līdzās plecu pie pleca, viņš uzsvēra.
Turcija un Azerbaidžāna ir musulmaņu valstis. Turki un azerbaidžāņi ir arī etniski tuvi, tās abas ir tjurku tautas.
Armēnija apsūdz Turciju, ka tā tiešā veidā piedalījusies Kalnu Karabahas konfliktā un Azerbaidžānas armijai palīdzējuši turku instruktori.
Ankara šos pārmetumus noraida.
Azerbaidžānas pusē konfliktā piedalījušies arī Sīrijas kaujinieki, kurus uz Kalnu Karabahu nogādājusi Turcija, norādījuši Armēnijas, Krievijas un Francijas līderi.
Ziņas par Sīrijas kaujinieku nosūtīšanu uz Kalnu Karabahu un daudziem kritušajiem sīriešiem apstiprinājuši arī sīriešu aktīvisti, tostarp Lielbritānijā bāzētā monitoringa organizācija SOHR.
Kā parādē ceturtdien sacīja Alijevs, Azerbaidžāna "iznīcināja" armēņu armiju 44 konflikta dienu laikā.
Armēnija "padevās un bija spiesta kapitulēt", viņš sacīja.
Savā runā Erdogans apsveica Azerbaidžānu ar militāriem un diplomātiskiem panākumiem", kas "apvienoja Karabahu ar dzimteni pēc 30 gadiem".
9.novembrī Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā.
Vienošanās paredz, ka armēņi zaudē daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Kalnu Karabahas nākotnes politiskais statuss arī pēc vienošanās noslēgšanas paliek nenoteikts.
Kaut arī Kalnu Karabaha vienošanās rezultātā zaudējusi plašas teritorijas, tās nākotnei ir iegūtas zināmas garantijas līdz ar 2000 Krievijas miera uzturētāju izvietošanu.
Kalnu Karabahas neatkarību līdz šim neviena valsts nav atzinusi, arī ne Armēnija, kas Kalnu Karabahai sniedz visa veida atbalstu.
Francijas Senāts 26.novembrī aicināja Francijas valdību atzīt Kalnu Karabahu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.