Apmēram 1% no visu Latvijā reģistrēto nevalstisko organizāciju (NVO) veiktajiem darījumiem ir saskatāmas augsta terorisma finansēšanas riska pazīmes, šonedēļ Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa.
Dienesta vadītāja iepazīstināja ar FID veiktā NVO sektora riska novērtējuma publisko daļu. Kopumā Latvijā reģistrēti 25 000 organizāciju, tomēr ļoti liela daļa no tām reāli nedarbojas.
Znotiņa minēja, ka šo risku izvērtējumu veic ik pa trim gadiem, un iepriekš šāds izvērtējums veikts 2017.gadā. Tajā virspusēji esot apskatīti juridisko personu riski, tomēr maz runāts tieši par NVO riskiem. Pēc viņas paustā, tas bija viens no aizrādījumiem, ko atzīmēja "Moneyval" eksperti.
Atbilstoši Finanšu darījumu darba grupas (FATF) standartam, FID juridisko personu lokā izvērtēja kapitālsabiedrības, nodibinājumus un citas juridiskas personas, tostarp, biedrības, nodibinājumus, politiskās partijas un reliģiskās organizācijas.
FID ziņojumā nevērtēja individuālos uzņēmējus, zvejnieku saimniecības un tās organizācijas, kas atbilstoši FATF standartam nav uzskatāmas par augsta riska juridiskām personām.
Dienests vērtēja, kā šīs juridiskās personas var tikt izmantotas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmās, kā arī attiecībā uz terorisma finansēšanu.
Znotiņa atzīmēja, ka Latvijā visām biedrībām ir juridiskas personas statuss. Laikā no 2017. līdz 2019.gadam Latvijā oficiāli darbojās 25 000 NVO. To ienākošo maksājumu kopsumma veidoja 500 miljonus eiro.
FID vadītāja norādīja, ka terorisma finansēšanā izmantotie līdzekļi bieži nav saistīti ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, tāpēc NVO sektorā svarīgi ir tas, kā naudas līdzekļi tiek izmantoti, nevis iegūti.
Dienestam bija svarīgi noskaidrot, ka 25 000 NVO kontos ienākušie līdzekļi netiktu izmantoti teroristisku darbību sponsorēšanai vai veicināšanai. Znotiņa minēja, - lai gan pastāv iespēja, ka Latviju var izmantot terorisma finansēšanai, šie riski Latvijā esot zemi.
Pēc Znotiņas teiktā, terorisma finansēšanas riski saskatāmi daļā to biedrību, kas darbojas tādās nozarēs kā kultūra un atpūta, pētniecība un izglītība, sociālā atbalsta pasākumi, tiesiskums, interešu aizstāvība, sporta biedrības un biedrības, kas īstenot aktivitātes starptautiski. Tāpat riskam pakļautas tās biedrības, kas nav norādījušas savu nodarbošanās veidu vai atsakās to darīt.
No visām Latvijā reģistrētajām NVO, kas klasificējas zem šiem faktoriem, daļai raksturīgs zems terorisma finansēšanas risks, bet lielai daļai risks nepastāv vispār, izrietēja no Znotiņas teiktā.
Vienlaikus viņa norādīja, ka pārskata periodā augsta terorisma finansēšanas riska kopai atbilda 1% no visiem NVO darījumiem. "Tas liek stingri un nepārprotami norādīt, ka ir nepieciešams ieviest riskos balstītu pieeju," teica Znotiņa, norādot, ka pēc divu gadu darba dienests var secināt, ka likumiskais ietvars NVO regulējumā nav līdz galam sakārtots.
Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve komisijas sēdē norādīja, ka ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus vienkāršotai organizāciju likvidācijai. TM jau ir sagatavojusi savu piedāvājumu, pie kura tā strādā kopā ar nozares ekspertiem. Tāpat norādīts, ka Finanšu ministrijai dots uzdevums saistībā ar gada pārskatiem sabiedriskā labuma organizācijās, un to, kā konkretizēt saņemtos ziedojumus, lai kontrolētu finanšu plūsmas.
Lūgta komentēt, vai kas mainīsies pēc šī FID ziņojuma, Znoiņa norādīja, ka 2019.gadā daudzas NVO nebija norādījušas savu nodarbošanos, un tobrīd, lai Latvija nenokļūtu "pelēkajā sarakstā", šādas NVO pieskaitīja tām, kas ir uzskatāmas par augsta riska juridiskām personām.
"Pēc diviem gadiem un sadarbības ar NVO sektoru mēs redzam bildi daudz skaidrāk un konstatējam, kuras NVO pilnīgi noteikti negribam tur vairs redzēt," teica FID vadītāja.
Znotiņa teica, ka no NVO puses, ja tik ilgi ir ļauts darboties tā, ka no organizācijas neko neprasa, tad ir grūti pieņemt izmaiņas, kad pēkšņi prasa sākt atskaitīties.