Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un virza iesniegšanai izskatīšanai valdībā grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Tie paredz saskaņot PVN rēķinu izrakstīšanas kārtību ar prasību uzņēmumiem lietot strukturētus e-rēķinus, vienkāršot reģistrēšanos PVN maksātāju reģistrā un precizēt nodokļa piemērošanu mākslas darbu un transportlīdzekļu tirdzniecībā. Tāpat paredzēts precizēt PVN piemērošanas kārtību atsevišķos enerģijas piegādes darījumos un preču eksporta definīciju.

Grāmatvedības likums paredz, ka no 2028. gada 1. janvāra uzņēmumu savstarpējos darījumos Latvijā rēķini būs jānoformē strukturētā elektroniskā formātā. Lai nodrošinātu vienotu regulējumu, grozījumi PVN likumā paredz, ka gadījumos, kad saskaņā ar Grāmatvedības likumu rēķins jāizraksta strukturētā elektroniskā formā, šādā formā būs jānoformē arī PVN rēķins. Šāda PVN rēķina izsniegšanai nebūs nepieciešama saņēmēja piekrišana.

Reģistrācija caur VID EDS

Reģistrācijas iesniegumus komersanti iesniegs tieši Valsts ieņēmumu dienestam (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Līdz ar to PVN reģistrācijas iesniegumu vairs nevarēs iesniegt Uzņēmumu reģistrā kopā ar pieteikumu uzņēmuma ierakstīšanai komercreģistrā. Šāda kārtība praksē nav bijusi efektīva - VID bieži nācies pieprasīt papildu informāciju, jo Uzņēmumu reģistrā iesniegtajos pieteikumos tā nav norādīta. Aizpildot pieteikumu VID EDS, uzņēmēji var norādīt visu nepieciešamo informāciju uzreiz, kā arī saņemt konsultācijas par tā aizpildīšanu un reģistrācijas procesu.

Sabiedriskā aptauja Kas Latvijā visdrīzāk samazinātu pārtikas cenas? Balsot

No 2027. gada 1. jūlija Ministru kabinets (MK) noteiktu, kāda informācija jānorāda PVN reģistrācijas iesniegumā un kā tas jāaizpilda un jāiesniedz. Ministru kabinets turpmāk vairs neapstiprinātu reģistrācijas iesniegumu veidlapu paraugus, tādējādi veidlapas varētu atjaunināt, katru reizi negrozot MK noteikumus.

50 000 eiro slieksnis

Likumprojekts arī paredz, ka persona, kura ar vienu darījumu pārsniegusi 50 000 eiro PVN reģistrācijas slieksni, noteiktos gadījumos varēs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, samaksājot PVN no summas, kas pārsniedz 50 000 eiro. Šāda iespēja paredzēta, ja persona attiecīgajā un nākamajā kalendāra gadā vairs neplāno veikt saimniecisko darbību. Tādējādi personai nebūs jāturpina iesniegt PVN deklarācijas arī tad, ja tajās jānorāda nulles vērtības. Ja persona tomēr nolems veikt vēl kādu darījumu, tai būs jāreģistrējas pirms tā veikšanas.

Mākslas darbu un transportlīdzekļu tirdzniecība

Mākslas darbu tirgotājiem paplašināsies iespējas piemērot īpašo PVN režīmu, kurā nodokli aprēķina no peļņas daļas, nevis no visas mākslas darba pārdošanas vērtības. Šo kārtību varētu izvēlēties arī tad, ja darbs iegādāts no reģistrēta PVN maksātāja, kurš nav mākslas darbu tirgotājs, piemēram, no mākslinieka vai kolekcionāra. Savukārt attiecībā uz transportlīdzekļu tirdzniecību paredzēts precizēt, ka šo režīmu nepiemēro jaunu transportlīdzekļu piegādēm uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti. Iekšzemes darījumos īpašo PVN piemērošanas režīmu varētu piemērot arī jauniem transportlīdzekļiem, ja izpildīti pārējie īpašā režīma nosacījumi.

Grozījumi arī precizē PVN deklarēšanas kārtību atsevišķos enerģijas piegādes darījumos, kad reģistrēts PVN maksātājs saņem gāzi, elektroenerģiju, siltumenerģiju vai dzesēšanas enerģiju no citas dalībvalsts PVN maksātāja vai trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāja un PVN par šo darījumu aprēķina preču saņēmējs. Paredzēts, ka aprēķinātais PVN jānorāda tā taksācijas perioda deklarācijā, kurā preces saņemtas. Vienlaikus precizētas tiesības aprēķināto PVN atskaitīt kā priekšnodokli.

Tāpat redakcionāli precizēs preču eksporta definīciju PVN likumā, lai tā būtu tuvāka Eiropas Savienības regulējumam un mazinātu iespējas to interpretēt atšķirīgi.