Patēriņa cenu līmenis Latvijā šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā septembrī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas, siltumenerģijas, kā arī aviopārvadājumu pakalpojumu sadārdzināšanās. Gada griezumā cenu pieaugumu galvenokārt noteica degvielas, ar mājokļa uzturēšanu saistīto pakalpojumu, tabakas izstrādājumu, kā arī atpūtas pakalpojumu cenu kāpums.

Salīdzinājums ar eirozonu

Inflācija Latvijā pēdējos mēnešos svārstās ap 3% un, neraugoties uz degvielas cenu radīto spiedienu, atšķirībā no eirozonas nepaātrinās. Ja šā gada janvārī gada inflācija eirozonā bija 1,7%, tad atbilstoši ātrajam novērtējumam oktobrī tā palielinājās līdz 4,0%. Galvenais iemesls cenu pieauguma paātrinājumam eirozonā ir naftas cenu kāpums pasaules biržās, kas būtiski ietekmēja degvielas, īpaši dīzeļdegvielas, cenas visā Eiropā. Latvija nav izņēmums - kopš marta degvielas cenu kāpums veido būtisku devumu patēriņa cenu pieaugumā. Šā gada oktobrī degvielas cenu kāpums izskaidroja gandrīz pusi (45%) no gada inflācijas.

Degvielas cenas

Šā gada oktobrī vidējā dīzeļdegvielas cena Latvijas degvielas uzpildes stacijās bija 2,079 eiro/l, gada laikā palielinoties par 38,1%. 95. markas benzīna cena bija 1,932 eiro/l, gada laikā palielinoties par 27,9%. Mēneša griezumā degvielas cenas praktiski nemainījās, kas ir būtiski kontekstā ar akcīzes nodokļa likmes samazinājumu gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam no šā gada 1. oktobra.

Sabiedriskā aptauja Kas Latvijā visdrīzāk samazinātu pārtikas cenas? Balsot

Akcīzes nodokļa samazinājuma efekts

No pirmā acu uzmetiena mēneša dati var radīt iespaidu, ka akcīzes nodokļa likmes samazinājumam nebija ietekmes, jo degvielas cenas mēneša griezumā palika nemainīgas. Tomēr nedēļas dati liecina, ka oktobra pirmajā nedēļā samazinājās gan benzīna, gan dīzeļdegvielas cena - 95. markas benzīns kļuva lētāks par aptuveni 7,5 centiem par litru, bet dīzeļdegviela - tikai par 1,2 centiem par litru. Savukārt no oktobra otrās nedēļas atsākās naftas cenu kāpums.

Ja oktobra sākumā Brent jēlnaftas cena veidoja 100 ASV dolārus par barelu, tad mēneša beigās tā pieauga līdz 115 ASV dolāriem par barelu. Līdz ar to jāsecina, ka akcīzes nodokļa likmes samazinājumam bija pozitīva ietekme uz degvielas cenām, tomēr augošās naftas cenas to pilnībā neitralizēja. Ņemot vērā, ka novembra pirmās dekādes beigās Brent jēlnaftas cena samazinājās līdz 89 ASV dolāriem par barelu, tas varētu pozitīvi ietekmēt arī degvielas cenu dinamiku.

Naftas cenu kritums novembra pirmajā nedēļā vērtējams pozitīvi. Tomēr, ņemot vērā, ka militārā konfrontācija Persijas līča reģionā turpinās un pamiers nav panākts, joprojām pastāv augsts risks, ka naftas cenu kāpums varētu atjaunoties.

Pārtika lētāk

Energoresursu cenu kāpumu mīkstina pārtikas cenu kritums. Kopš šā gada aprīļa Latvijā ir fiksēta pārtikas deflācija, turklāt cenu kritums ar katru mēnesi kļūst lielāks. Šā gada oktobrī pārtikas cenas gada izteiksmē samazinājās par 5,4%, salīdzinot ar 4,8% kritumu septembrī, tādējādi to devums kopējā patēriņa cenu pieaugumā bija negatīvs (-1,1 procentpunkts). Pozitīvi vērtējams, ka pārtikas cenu kritums ir fiksēts praktiski visās pārtikas grupās, nevis tikai tajās, kurām no šā gada 1. jūlija stājās spēkā samazinātā PVN likme. Sagaidāms, ka arī atlikušajos šā gada mēnešos pārtikas cenas gada izteiksmē turpinās samazināties.

Skats uz nākotni

Tomēr, raugoties uz nākamo gadu, visticamāk, neizdosies izvairīties no pārtikas cenu kāpuma. Lai arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati par pasaules pārtikas cenu dinamiku liecina, ka oktobrī indeksa vērtība samazinājās par 1,2% salīdzinājumā ar septembri, ko noteica zemākas gaļas, piena un graudaugu cenas, gada laikā arvien tika fiksēts kāpums 5,9% apmērā. Latvijas pārtikas ražotāju cenu dinamika ir neviennozīmīga - no vienas puses, pārtikas ražošanas cenas joprojām uzrāda samazināšanās tendenci, taču septembrī kritums gada izteiksmē veidoja 1,6%, kas ir zemākais rādītājs pēdējo četru mēnešu periodā. Salīdzinājumā ar augustu cenas pieauga par 0,6%.

Augsto naftas un gāzes cenu netiešā ietekme uz pārtiku un pārējām precēm un pakalpojumiem pašlaik ir ierobežota. Tomēr, jo ilgāk energoresursu cenas saglabāsies pašreizējā augstajā līmenī, jo lielāka būs to ietekme arī uz citām precēm un pakalpojumiem. Degvielas un gāzes cenas ir nozīmīga izmaksu sastāvdaļa pārtikas audzēšanā, pārstrādē un loģistikā, tāpēc nākamgad pārtika varētu sadārdzināties.