Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes jaunākajiem datiem, 2026. gada septembrī Latvijas preču eksports turpināja strauji augt, gada griezumā palielinoties par 12,8%. Lielāko devumu eksporta pieaugumā nodrošināja minerālprodukti (+6,4 procentpunkti), taču pozitīvu devumu sniedza arī lauksaimniecības un pārtikas preces (+3,1 procentpunkts), mehānismi un ierīces (+1,6 procentpunkti), metāli un to izstrādājumi (+1,0 procentpunkts), kā arī ķīmiskās rūpniecības ražojumi (+0,4 procentpunkti) un koksne un tās izstrādājumi (+0,4 procentpunkti).

Eksporta pozitīvo dinamiku papildināja apstrādes rūpniecības izaugsme - septembrī produkcijas apjoms gada laikā pieauga par 5,2%, bet trešajā ceturksnī kopumā par 7%.

Galvenie rādītāji

2026. gada septembrī Latvijas preču eksporta vērtība sasniedza 1,99 miljardus eiro (+12,8%), bet importa vērtība - 2,36 miljardus eiro (+10,9%). Šā gada pirmajos deviņos mēnešos preču eksports sasniedza 16,04 miljardus eiro, par 8,8% pārsniedzot iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmeni, savukārt imports šajā laikā pieauga par 9,5% un sasniedza 19,14 miljardus eiro.

Sabiedriskā aptauja Kas Latvijā visdrīzāk samazinātu pārtikas cenas? Balsot

Energoresursi un graudaugi

Septembrī minerālproduktu eksports bija vairāk nekā divas reizes lielāks nekā pirms gada. Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta vērtība sasniedza 213,3 miljonus eiro jeb 10,7% no visa preču eksporta. Pieaugumu veicināja vieglo naftas eļļu un produktu, kā arī dabasgāzes eksports. Vienlaikus strauji palielinājās minerālproduktu imports, kas liecina par ievērojamu pārrobežu tirdzniecības un reeksporta darījumu ietekmi.

Būtisku ieguldījumu eksporta pieaugumā nodrošināja graudaugi, kuru eksporta vērtība sasniedza 148,8 miljonus eiro, par 17,7% pārsniedzot iepriekšējā gada līmeni un aptuveni 3,5 reizes - augusta rādītāju. Šī dinamika lielā mērā atspoguļo graudaugu eksporta sezonalitāti.

Koksne un reģionālie tirgi

Koksne un tās izstrādājumi joprojām bija lielākā Latvijas eksporta preču nodaļa, septembrī veidojot 12,9% no kopējā eksporta, tomēr gada pieaugums bija tikai 2,9%. Vienlaikus kokapstrādes produkcijas apjoms septembrī samazinājās par 1,9%, liecinot par ierobežotu izaugsmi šajā nozarē.

Septembrī eksports uz Eiropas Savienības valstīm pieauga par 6,4%, sasniedzot 1,31 miljardu eiro jeb 66% no kopējā eksporta. Daudz straujāk, par 34,5%, pieauga eksports uz valstīm ārpus ES un NVS, kas veidoja 27,4% no kopējā eksporta. Savukārt eksports uz ASV gada laikā samazinājās par 18,9% līdz 28,9 miljoniem eiro, ko galvenokārt noteica koksnes un tās izstrādājumu eksporta samazinājums.

Ārējā vide un vērtējums

Ārējā ekonomiskā vide Latvijas eksportam saglabājas nevienmērīga. Eiropas Komisijas ekonomikas sentimenta indikators oktobrī otro mēnesi pēc kārtas samazinājās, ES un eirozonā sasniedzot 96,9 punktus, bet Vācijā - 94,1 punktu, kas liecina par vāju ekonomisko noskaņojumu vienā no nozīmīgākajiem Latvijas eksporta tirgiem.

Finanšu ministrijas vērtējumā septembra ārējās tirdzniecības dati kopumā ir pozitīvi, jo eksporta vērtība pieaugusi vairākās nozīmīgās preču grupās, un šo kāpumu papildina apstrādes rūpniecības izaugsme. Vienlaikus kopējo eksporta dinamiku būtiski ietekmē energoresursu tirdzniecība, tādēļ eksporta pieaugums jāvērtē piesardzīgi. Turpmāko attīstību noteiks ārējā pieprasījuma dinamika Eiropā, energoresursu cenu attīstība un ģeopolitiskā situācija, īpaši transporta un enerģijas piegāžu drošība Tuvajos Austrumos.