Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm fiskālās elastības periods jāizmanto, lai pakāpeniski pārstrukturētu budžetu, rēķinoties ar to, ka aizsardzības izdevumi pārskatāmā nākotnē būs augstāki, aģentūrai LETA sacīja ES ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Dombrovskis norādīja, ka aizsardzības izdevumu kāpināšana ir īpaši aktuāla Latvijai, kas robežojas ar Krieviju, taču tas rada spiedienu uz citām budžeta pozīcijām un budžeta deficītu.

Viņš skaidroja, ka no 2025. līdz 2028. gadam dalībvalstīm pieejama papildu elastība ES fiskālajos noteikumos attiecībā uz aizsardzības izdevumiem, kas ir līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā.

Pēc Dombrovska paustā, šajā periodā valstis var palielināt aizsardzības izdevumus, uzreiz nepārskatot citas budžeta izdevumu pozīcijas vai ieņēmumus. ES komisārs uzsvēra, ka no 2029. gada paredzēta atgriešanās pie ierastajiem ES fiskālajiem noteikumiem.

Dombrovskis norādīja, ka valstīm jārisina arī budžeta ilgtspējas jautājumi. Viņš klāstīja, ka Latvijā tie varbūt nav tik izteikti kā citās valstīs ar augstu parāda līmeni. ES komisārs secināja, ka valstu aizņēmumu procentu likmes patlaban saglabājas samērā augstas, un visām valstīm jāstrādā, lai budžeta deficītu un parādu virzītu uz lejupejošu trajektoriju.

Jautāts par nākamajā ES daudzgadu budžetā paredzēto atbalstu austrumu pierobežas reģioniem, Dombrovskis skaidroja, ka dalībvalsts austrumu pierobežas statuss ir viens no kritērijiem nacionālās aploksnes aprēķinā. Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumā 2028.-2034. gadam Latvijas nacionālajā aploksnē iezīmēti 9,3 miljardi eiro, un šīs summas aprēķinā Latvijas pierobežas statuss jau ir ņemts vērā.

Runājot par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ekonomisko atdevi, Dombrovskis sacīja, ka Latvija līdz šim piesaistījusi 1,466 miljardus eiro un vēl atlicis pēdējais maksājums aptuveni 504 miljonu eiro apmērā. Pēc ES komisāra paustā, lai to saņemtu, Latvijai jāiesniedz maksājuma pieprasījums ar dokumentiem, kas apliecina plānā paredzēto reformu un investīciju nosacījumu izpildi.

Viņš atzīmēja, ka, ja EK izvērtējumā viss būs kārtībā, maksājums varētu tikt veikts līdz gada beigām. Dombrovskis piebilda, ka patlaban nav pazīmju, kas liecinātu par nopietnām problēmām Latvijas plāna īstenošanā.

Runājot par plāna ietekmi ES mērogā, ES komisārs uzsvēra, ka lielākā ietekme uz IKP ir šogad, kad dalībvalstis apgūst lielākās finansējuma summas un īsteno apjomīgus investīciju projektus. Pēc Dombrovska paustā, ES IKP ir par 2,6% augstāks, nekā tas būtu bijis bez šāda plāna.