Veselības ministrija (VM) nepiekrīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) paustajam, ka netiek risinātas veselības nozares kritiskās problēmas, uzsverot, ka veselības politikas īstenošana notiek atbilstoši kopā ar nozari noteiktām prioritātēm un pieejamajiem resursiem, aģentūru LETA informēja VM preses sekretāre Barbara Ālīte.
VM norāda, ka šogad kā galvenie darbības virzieni noteikti veselības sistēmas noturības stiprināšana, pacientu drošība un digitalizācija. Šie virzieni tiekot īstenoti pakāpeniski, paredzot konkrētus un līdz šā gada oktobrim sasniedzamus rezultātus.
Ministrija aicina iesaistītās puses nākt klajā ar konstruktīviem un konkrētiem, uz risinājumiem vērstiem priekšlikumiem, kas veicinātu veselības aprūpes sistēmas ilgtspējīgu attīstību un pacientu drošību.
VM uzsver, ka valdības rīcības plāna izstrāde notikusi sadarbībā ar nozares partneriem. To, pēc ministrijas paustā, apliecina arī 3. jūnijā notikusī Veselības nozares stratēģiskās padomes sēde, kurā priekšlikumi kopīgi izskatīti un pilnveidoti. Ministrijā skaidro, ka pašreizējās valdības fokusā ir konkrēti, izmērāmi un noteiktā termiņā īstenojami pasākumi, kas pakāpeniski uzlabo situāciju un veido pamatu ilgtspējīgām pārmaiņām.
Nozares attīstība tiek virzīta vairākos virzienos - stiprinot veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, mazinot infekcijas slimību izplatības riskus, attīstot uz cilvēku centrētu un integrētu veselības aprūpi, nodrošinot nepieciešamos cilvēkresursus un to profesionālo kapacitāti, kā arī pilnveidojot veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju un pārvaldību.
Šie virzieni tiekot īstenoti, realizējot Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu, Onkoloģijas aprūpes uzlabošanas plānu, Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas plānu, Reto slimību plānu, Liekā svara un aptaukošanās mazināšanas plānu, kā arī pasākumus psihiskās veselības un atkarību profilakses jomā. Tāpat turpinās darbs pie informatīvajā ziņojumā par slimnīcu tīkla attīstību paredzētajiem risinājumiem.
VM uzsver, ka cilvēkresursu jautājums veselības nozarē ir viens no centrālajiem un tas tiekot risināts sistemātiski, aptverot gan datu pārvaldību, gan izglītību, gan speciālistu piesaisti un noturēšanu darba tirgū. Ministrijā atzīmē, ka veselības aprūpes darbaspēka problēmas uzkrājušās daudzu gadu laikā, tādēļ to risināšana ir ilgtermiņa process.
Kā vienu no ieguldījumiem cilvēkresursu efektīvākā izmantošanā VM min slimnīcu tīkla pilnveidi. Tās mērķis neesot tikai pakalpojumu sakārtošana, bet arī ārstniecības personu darba slodzes sabalansēšana, mazinot situācijas, kurās speciālistiem jāstrādā vairākās ārstniecības iestādēs vienlaikus, klāsta ministrijā.
Vienlaikus VM norāda, ka slimnīcu tīkla pilnveide nav vienīgais risinājums cilvēkresursu izaicinājumiem, tādēļ tā tiek īstenota kopā ar citiem pasākumiem darbaspēka piesaistei, sagatavošanai un noturēšanai nozarē.
Atbilstoši Veselības darbaspēka attīstības stratēģijai 2025.-2029. gadam tiek stiprināta ārstniecības personu, tai skaitā māsu, loma. Paredzēts izveidot paplašinātās kompetences māsas profesiju un nodrošināt augstākās izglītības programmu šīs specialitātes apgūšanai. Līdztekus tiek attīstīta simulācijā balstīta izglītība, lai uzlabotu speciālistu praktisko sagatavotību un pacientu drošību. Šajā jomā VM sadarbojas ar augstskolām un profesionālajām organizācijām.
Eiropas Sociālā fonda projektos ārstniecības iestādēm tiek piesaistīti speciālisti, un šī atbalsta programma turpināsies līdz 2029. gadam. Paralēli no Eiropas Savienības (ES) fondiem tiek finansētas mācības veselības nozarē strādājošajiem, veicinot kvalifikācijas uzturēšanu un paaugstināšanu. VM arī norāda, ka ir vienkāršota sertifikācijas kārtība, ļaujot jaunajiem speciālistiem ātrāk sākt darba gaitas, kā arī tiek pārskatīta rezidentūras sistēma, virzoties uz motivējošu nodarbinātības modeli.
Tāpat stiprināts atbalsts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem, lai nodrošinātu apmaksātu veselības aprūpi darbiniekiem, kuri ir tieši iesaistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā. No 2026. gada NMPD darbiniekiem paredzēta arī veselības apdrošināšana.
Cilvēkresursu jomā tiek veidots arī vienots veselības aprūpes speciālistu reģistrs. Vienlaikus praksē tiek ieviesta vietne, kurā būs pieejama vienota informācija par vakancēm, karjeras iespējām un atbalsta mehānismiem, lai atvieglotu speciālistu piesaisti valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm.
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, VM sākusi darbu arī pie primārās veselības aprūpes sektora iesaistes ārkārtas situāciju pārvaldībā. Paralēli tiek izstrādātas vadlīnijas veselības nozarei rīcībai gaisa telpas apdraudējuma gadījumos.
Savukārt profilakses jomā īpaša uzmanība tiek pievērsta sirds un asinsvadu slimību mazināšanai - tiek pilnveidota riska novērtēšana ģimenes ārstu praksēs, lai iedzīvotājiem nodrošinātu savlaicīgu profilaksi un ārstēšanu. Šogad arī plānots pilotprojekts fizisko aktivitāšu recepšu ieviešanai, kā arī paredzēts apmaksāt uztura speciālistu konsultācijas riska grupām.
Ministrija norāda, ka ir paplašināta valsts apmaksātas vakcinācijas pieejamība vairākām sabiedrības grupām, tai skaitā pret cilvēka papilomas vīrusu. Tāpat sākts ES fondu finansēts projekts "Runā?!" seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības veicināšanai.
Papildus tiek attīstītas veselīga uztura vadlīnijas un turpināta pierādījumos balstīta alkohola patēriņa mazināšanas politika. VM arī norāda, ka ir nodrošināts ES fondu finansējums veselības veicināšanas un slimību profilakses aktivitātēm gan nacionālajā, gan pašvaldību līmenī.
Mātes un bērna veselības aprūpei 2025. gadā piešķirtais papildu finansējums ļāvis palielināt ambulatoro apmeklējumu un izmeklējumu skaitu, kas, pēc ministrijas paustā, samazināja gaidīšanas rindas.
Farmācijas jomā VM kā būtisku pasākumu min jauno recepšu zāļu uzcenojuma modeli. Ministrijā norāda, ka tas jau sniedz rezultātus - biežāk lietoto medikamentu vidējā cena 2025. gadā samazinājusies par aptuveni 17%, īpaši zālēm virs 10 eiro. VM regulāri vērtējot reformas efektivitāti un attīstības iespējas.
Savukārt digitalizācijas jomā tiek pilnveidota pacientu pierakstu pārvaldība, ieviešot principu "viens nosūtījums - viens pieraksts" un nodrošinot pilnīgu pāreju uz e-nosūtījumiem. Tāpat tiek attīstīta vienota klīnisko universitāšu slimnīcu informācijas sistēma, kurai būtu jāuzlabo datu aprite un ārstēšanas procesa koordinācija.
VM skaidro, ka slimnīcu tīkla pārskatīšana Latvijā balstīta valdībā apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā par slimnīcu tīkla attīstību, detalizētā datu analīzē un Valsts kontroles secinājumos par slimnīcu darba organizāciju visā Latvijā. Par Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, tai skaitā pāreju uz trīs slimnīcu līmeņiem, notikušas tikšanās ar slimnīcām, un šis dialogs tiekot turpināts.
Kā ziņots, LVSADA pārmetusi VM aizbildināšanos ar laika trūkumu un atteikšanos risināt veselības nozares pamatproblēmas.
Arodbiedrība paudusi satraukumu par VM "attieksmi pret nozares organizāciju priekšlikumiem valdības rīcības plāna izstrādē". LVSADA ieskatā, ministrijas oficiālās atbildes liecina, ka virkne priekšlikumu veselības aprūpes stiprināšanai noraidīti nevis satura vai finanšu apsvērumu dēļ, bet gan skaidrojot, ka tos šīs valdības laikā nebūs iespējams īstenot.
Premjers Andris Kulbergs (AS) valdības ministriem uzdevis katram sagatavot trīs darbus, kurus viņi gatavi panākt šīs valdības laikā. Īso prioritāro darbu plānā jāietver trīs konkrētus uzdevumus, sasniedzamu rezultātu, izpildes termiņu un nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus vai organizatoriskos risinājumus, minēts valdības koalīcijas līgumā.