Satversmes tiesa (ST) šodien plkst. 11 pasludinās nolēmumu lietā par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, aģentūru LETA informēja ST.
Nolēmuma pasludināšana notiks ST sēžu zālē, būs pieejama arī sēdes tiešraide.
Par pasludināto nolēmumu ST informēs preses konferencē plkst. 11.45.
Jau ziņots, ka Saeimas Juridiskā biroja padomniece Laura Jambuševa tiesas debatēs pauda, ka sabiedrisko mediju saturs mazākumtautību valodās kalpo kā alternatīva Krievijas informatīvajai telpai, kas satur propagandu un dezinformāciju.
Juriste sprieda, ka sabiedriskā medija satura izvēle un valodas, kādās tas raida, ir redakcionālās neatkarības jautājums. Pēc viņas vārdiem, likumdevējs ir paudis gribu un likumā ierakstījis pienākumu veidot saturu arī mazākumtautību valodās, lai veicinātu visu Latvijas iedzīvotāju piederības sajūtu valstij, sabiedrības integrāciju un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.
Pieteicēju pārstāvis, Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (AS) uzskatīja, ka krievu valodas izmantošana sabiedriskā medija saturā grauj latviešu valodas kā vienīgās dominējošās valsts valodas lomu un uztur paralēlu informatīvo telpu.
Deputāts apgalvoja, ka pieteicēji nevēršas pret sabiedrisko mediju iespējām veidot saturu citās valodās, bet apstrīd likuma regulējumu par krievu valodas lietojumu medijos. Viņš uzskata, ka normas pretrunīgais formulējums neļauj viennozīmīgi saprast, vai tā paredz sabiedriskajiem medijiem rīcības brīvību vai saistošu pienākumu lietot krievu valodu satura izveidē.
Smiltēna ieskatā, likumā būtu jāparedz precīzi un skaidri kritēriji - kādās valodās, kādā apjomā, ar kādu mērķi un saturu sabiedriskie mediji drīkst veidot saturu mazākumtautību valodās. Pēc politiķa vārdiem, likumdevēja, izpildvaras un uzraugošo institūciju vidū nepastāv vienota izpratne par apstrīdētās normas saturu.
Spriedumu šajā lietā ST paziņos 30. martā plkst. 11.
Jau ziņots, ka ST skata pēc Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakciju deputātu pieteikuma sākto lietu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma normām par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos medijos.
Pieteikuma iesniedzēju ieskatā ar apstrīdētajām normām sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem noteiktais pienākums veidot noteikta apjoma radio un televīzijas programmas mazākumtautību valodās mazina latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas vērtību demokrātiskā sabiedrībā un apdraud valsts drošību. Tādēļ apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes ievadā ietvertajiem vārdiem "latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda" un Satversmes 4. pantam.