LETA11 февр.

Polijas tiesa liek atvainoties holokausta vēsturniekiem

Polijas tiesa šonedēļ nolēmusi, ka diviem ietekmīgiem holokausta pētniekiem ir jāatvainojas kāda ciemata mēra radiniecei par apgalvojumiem, ka mērs varētu būt bijis iesaistīts ebreju slepkavošanā.

Taču tiesa nolēma, ka Polijas Starptautiskās Aušvicas padomes vadītājai Barbarai Engelkingai un Otavas universitātes profesoram Janam Grabovskim nebūs jāmaksā kompensācija prasības iesniedzējai.

Šī prāva par apmelošanu izpelnījusies starptautisku nosodījumu, tostarp no holokausta memoriāla "Yad Vashem" puses un raisījusi jautājumus par to, cik brīvi iespējams pētīt Polijas Otrā pasaules kara vēsturi.

Engelkinga un Grabovskis kopīgi rediģēja grāmatu, kurā dokumentēti vairāki gadījumu, kad poļu katoļi piedalījušies genocīdā pret ebrejiem nacistiskās Vācijas okupācijas laikā.

"Es cienu tiesneses lēmumu, bet man ir grūti to pieņemt. Es ceru, ka apelācijā mūsu iemesli tiks ņemti vērā," Grabovska sacīto citējis laikraksts "Gazeta Wyborcza".

Engelkinga iepriekš izteicās, ka vārda brīvībai šī lieta ir ļoti bīstama.

Lietu tiesā ierosināja Edvarda Malinovska radiniece. Malinovskis kara laikā bija mērs Malinovo ciematā, Polijas ziemeļaustrumos.

Grāmatā apgalvots, ka mērs, iespējams, bijis iesaistīts vietējā slaktiņā, kurā vācu karavīri nogalinājuši 22 ebrejus.

Tiesnese Eva Končika atzina, ka vēsturnieku apgalvojums esot "neprecīzs", bet noraidīja prasību piespriest viņiem izmaksāt 22 000 eiro lielu kompensāciju mēra radiniecei.

Radinieces prasību tiesā atbalstīja organizācija "Pretapmelošanas līga", kas aizstāv "Polijas labo vārdu".

Šī organizācija nav saistīta ar tāda paša nosaukuma ASV bāzēto organizāciju, kas cīnās pret antisemītismu.

"Yad Vashem" paziņojumā pirms sprieduma nolasīšanas norādīja, ka apsūdzības vēsturniekiem pielīdzināmas uzbrukumam centieniem iegūt pilnīgu un līdzsvarotu skatījumu uz holokausta vēsturi.

2018.gadā Polijas valdība pieņēma likumu, kas aizliedza vainot Poliju nacistiskās Vācijas pastrādātajos noziegumos. Par šī likuma pārkāpumiem varēja piespriests līdz trim gadiem ilgu cietumsodu, taču vēlāk likums tika grozīts, atsakoties no brīvības atņemšanas kā soda mēra.

Likuma pieņemšana saasināja Polijas attiecības ar ASV un Izraēlu.