LETA11 января 2021

Pandēmijas radītais grūdiens jāizmanto, lai Latvijas ekonomiku transformētu vēl vairāk

Covid-19 pandēmijas radītās izmaiņas ir jāizmanto, lai vēl vairāk transformētu Latvijas ekonomiku, intervijā pauda Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Pašlaik atkritiens ekonomikā ir dziļāks, nekā tika gaidīts iepriekš. Taču ekonomika ir elastīga, un mēs redzam, ka daudzas nozares, daudzi uzņēmumi savus rādītājus pat bija spējīgi uzlabot. Ja pandēmijas otrais vilnis nebūtu tik apjomīgs un nebūtu tik stipri sitis tieši pa Baltijas valstīm un Centrāleiropu, ekonomikas atgūšanās būtu ātra. Taču labā ziņa ir vakcīna, un agrāk vai vēlāk inficēšanās līknes ies uz leju," sacīja Vilks.

Viņš pauda, ka pašlaik var redzēt tās pozitīvās iezīmes, kuras Latvijā un Baltijā sākās jau pēc iepriekšējās krīzes - uzņēmēji pārorientējās, daudz kas ir modernizēts, un ekonomika ir daudz elastīgāka. Tāpat ir redzams, ka Latvijas uzņēmēji ir attīstījuši eksportu - eksporta rādītāji ir pārsteidzoši labi.

"Tagad mums šis grūdiens ir jāizmanto, lai sevi transformētu vēl vairāk," uzsvēra Vilks, piebilstot, ka daudz straujāk notiks e-vides attīstība.

Vienlaikus viņš atzina, ka pandēmijas radītā krīze kārtējo reizi ir izgaismojusi negatīvās lietas un Latvijā tā nemainīgi ir liela ēnu ekonomika.

"Mēs tagad ļoti spilgti redzam, kas notiek, ja daudzi cilvēki ir ārpus formālās ekonomikas vai tikai daļēji tajā iekšā, kā arī to, ja ir daudz nodokļu maksāšanas režīmu, kuri kopā rada lielu apjomu. Šis ir brīdis, kad gan uzņēmējiem, gan darba ņēmējiem izvērtēt, kādā veidā tad turpināt strādāt. Mēs nezinām, kādi turpmāk var būt globālie satricinājumi. Šajā krīzē valstis nāca ar ļoti apjomīgām atbalsta programmām, kas iepriekš nekad tā nebija bijis un to neviens negaidīja - arī tie, kuri "sēž" ēnu ekonomikā. No tā ir jāizdara secinājumi arī nākamībai par to, ka valsts var nākt palīgā, ir mehānismi, kuri var palīdzēt. Tādēļ būtu ļoti labi, ja mēs rezultātā redzētu ēnu ekonomikas mazināšanos," sacīja bijušais finanšu ministrs.

Viņš prognozēja, ka pēc krīzes ēnu ekonomika mazināsies, taču tas varētu prasīt ilgāku laiku, jo šī sistēma ir iesīkstējusi.

"Taču šis atkal ir dialogs un instrumenti, kuros ir gan burkāns, gan pātaga. Ja mēs joprojām redzam, ka pie mums ir Baltijā augstākās darbaspēka izmaksas, tad darbaspēka nodokļu slogs ir jāmazina. Ir jādomā par laiku, kad to darīt, bet tas noteikti ir ceļš, pa kuru jāiet. Pēc Covid-19 krīzes ir arī jāveic izvērtējums par atbalsta mehānismiem, kā arī jādomā par potenciāliem ārējiem satricinājumiem. Uzņēmējiem, kuri ir pilnībā vai daļēji ēnu ekonomikā, ir jādomā, kāda būs izeja šādos gadījumos. Tas pats jādara darbiniekiem. Es domāju, ka pēc šīs krīzes lielāks pieprasījums pēc legalizācijas varētu nākt tieši no darbiniekiem, nevis darba devējiem, jo viņi gribēs pasargāt savas ģimenes šādos satricinājumu brīžos. Valstij šajā gadījumā ir jānāk pretī," pauda Vilks.

Написать комментарий