Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,667 miljardi eiro, kas ir par 6,3 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024. gada pirmajos divos mēnešos bija par 85,5 miljoniem eiro jeb 3,7% lielāki nekā 2023. gada pirmajos divos mēnešos.
Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2026. gada pirmajos divos mēnešos veidoja 2,536 miljardus eiro, kas ir par 10,9 miljoniem eiro jeb 0,4% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 90,2 miljoniem eiro jeb 3,7%.
Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,148 miljardus eiro, kas ir par 89,7 miljoniem eiro jeb 4,4% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 388,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 100,6 miljoniem eiro jeb 20,6% mazāk, nekā plānots.
Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 130,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6 miljoniem eiro jeb 3,7% vairāk, nekā plānots.
2026. gada pirmajos divos mēnešos visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 976 miljoni eiro, kas ir par 0,3% mazāk, nekā plānots.
Vienlaikus pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 691,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,8% vairāk, nekā plānots, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 524,5 miljonus eiro, kas ir par 5% mazāk, nekā plānots.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi attiecīgajā periodā bija 211,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,8% mazāk, nekā plānots. Tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem veidoja 107,3 miljonus eiro, kas ir par 3% vairāk, nekā plānots, par tabakas izstrādājumiem - 48 miljonus eiro, kas ir par 2,7% vairāk, nekā plānots, par alkoholiskajiem dzērieniem - 31,6 miljonus eiro, kas ir par 25,4% mazāk, nekā plānots, par dabasgāzi - 10,9 miljonus eiro, kas ir par 45,9% vairāk, nekā plānots, bet par alu - septiņus miljonus eiro, kas ir par 13,3% mazāk, nekā plānots.
Uzņēmumu ienākuma nodoklī šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 129,2 miljoni eiro, kas ir par 31,8% vairāk, nekā plānots, bet nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi bija 48,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,5% mazāk, nekā plānots.
Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 24,4 miljonus eiro, kas ir par 1,8% vairāk, nekā plānots, bet solidaritātes iemaksa veikta 17,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 44,2% mazāk, nekā plānots.
Dabas resursu nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 16,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 25,6% mazāk, nekā plānots, muitas nodokļa ieņēmumi veidoja 12,2 miljonus eiro, kas ir par 6,4% mazāk, nekā plānots, savukārt izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi veidoja 10,3 miljonus eiro, kas ir par 0,5% vairāk, nekā plānots.
Tajā pašā laikā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 4,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16,6% mazāk, nekā plānots, bet elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi bija viena miljona eiro apmērā, kas ir par 1,5% vairāk, nekā plānots.
Finanšu ministrijā atzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija kopumā 3,5 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir ieaugums par 651,3 miljoniem eiro jeb 22,5%.
Ministrijā norāda, ka par 433 miljoniem eiro lielāki bijuši ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības - šā gada sākumā tika saņemti Eiropas Komisijas (EK) maksājumi Eiropas Savienības (ES) fondu 2021-2027 plānošanas perioda programmas ietvaros, tostarp par 242 miljoniem eiro lielāki bija ieņēmumi no Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF), par 60,8 miljoniem eiro lielāki bija ieņēmumi no Kohēzijas fonda un vairāk nekā par 41 miljonu eiro lielāki ieņēmumi bija kopumā no Eiropas sociālā fonda (ESF+) un Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF).
"Arī turpmākajos mēnešos un gadā kopumā ieņēmumi gan ES fondu ietvaros, gan Atveseļošanās fonda plāna izpildei noslēdzoties tiek plānoti būtiski augstāki nekā pirms gada," atzīmēja FM.
Savukārt kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad pirmajos divos mēnešos pieauga par 141,4 miljoniem eiro jeb 6,2% salīdzinājumā ar 2025. gada attiecīgo periodu, sasniedzot 2,414 miljardus eiro.
FM norāda, ka šogad pirmajos divos mēnešos lielāki nekā pērn attiecīgajā periodā bija patēriņa nodokļu ieņēmumi, tostarp PVN ieņēmumi pieauga par 64,8 miljoniem eiro jeb 10,3%.
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem PVN iemaksas šogad pirmajos divos mēnešos pieaugušas par 7,5%, kamēr atmaksas palielinājušās par 1,9%. "Tirdzniecības nozare kā lielākā PVN iemaksu veicēja notur iemaksu kāpumu, tāpat lielākas iemaksas veiktas energoapgādes un pakalpojumu nozarēs," skaidroja FM.
Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija par 16,6 miljoniem eiro jeb 8,5% lielāki nekā 2025. gada pirmajos divos mēnešos. Lielākais kāpums bija ieņēmumos par naftas produktiem, bet ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem bijuši tuvu pērnā gada līmenim.
FM atzīmē, ka ar akcīzes nodokli apliekamajām precēm no šā gada 1. janvāra palielināta nodokļa likme. Atbilstoši VID datiem 2025. gada decembrī un šā gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu atbilstošajiem periodiem, patēriņam nodots par 8,6% vairāk naftas produktu, no tiem dīzeļdegviela par 7,6% vairāk, bet benzīns par 9,8% vairāk. Turpretī patēriņam nodotais cigarešu un alkoholisko dzērienu apmērs divu mēnešu periodā samazinājies attiecīgi par 10,3% un 2,7%.
Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus, pēc FM skaidrotā, turpina ietekmēt 2025. gadā veiktā nodokļu reforma - gan viena procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju otrā līmeņa uz pirmo līmeni, gan tālākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana.
Kamēr valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā, neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, sasniedz 845,1 miljonu eiro, pieaugot par 55,1 miljonu eiro jeb 7%, tikmēr IIN ieņēmumi bija 524,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,8 miljoniem eiro jeb 6% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. 2025. gada janvārī IIN ieņēmumi vēl tika iekasēti par 2024. gada decembra ienākumiem atbilstoši regulējumam pirms nodokļu reformas.
Pēc VID datiem, darba samaksas fonds 2025. gada decembrī un šogad janvārī pieauga kopumā par 4,7%, ko ietekmēja minimālās algas celšana no 740 līdz 780 eiro no šā gada 1. janvāra. Taču pērn atbilstošajā periodā darba samaksas fonda pieaugums bija 5,8%, tādējādi šogad vērojama pieauguma tempa sabremzēšanās, atzīmē FM.
Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos samazinājās par 27,9 miljoniem eiro jeb 17,8% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kas ir skaidrojams ar nodokļu regulējuma izmaiņām un nodokļu maksātāju uzvedību 2024. gada nogalē, kad tika veikta lielāka peļņas apmēra sadale, uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025. gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota IIN papildlikme 3% apmērā.