LETA11 нояб.

Lietuva notā pieprasa Baltkrievijai oficiālu informāciju par incidentu Astravjecas AES

Lietuvas Ārlietu ministrija trešdien iesniegusi Baltkrievijas Ārlietu ministrijai notu, kurā pieprasa sniegt oficiālu informāciju par svētdien notikušo incidentu, kura dēļ  apturēta nesen ekspluatācijā nodotā Astravjecas atomelektrostacija (AES), tostarp par šī incidenta ietekmi uz kodoldrošību, paziņojusi Lietuvas Ārlietu ministrija.

"Gan Lietuvai, gan visai starptautiskajai sabiedrībai ir svarīgi izmantot oficiālu un uz faktiem balstītu informāciju par situāciju Baltkrievijas AES," norādījusi Lietuvas ĀM.

"Tāpēc Baltkrievija tiek lūgta nekavējoties atbildēt un paskaidrot, kā incidents noticis, kādi ir tā cēloņi un kāda būs tā ietekme uz kodolbjekta ekspluatāciju un kodoldrošības nodrošināšanu," sacīts Lietuvas ĀM paziņojumā.

Tajā piebilsts, ka Lietuva notā atkārtoti aicinājusi neiedarbināt Astravjecas AES, līdz tajā būs nodrošināti augstākie koldoldrošības standarti.

Jau ziņots, ka  Astravjecas AES tehnisku problēmu dēļ svētdien uz laiku apturēja elektroenerģijas ražošanu.

Baltkrievijas Enerģētikas ministrija pirmdienas vakarā paziņoja, ka elektroenerģijas ražošanas atsākšanai nepieciešams nomainīt "zināmu aparatūru", taču iemeslus neatklāja.

AES preses dienests nevarēja nosaukt laiku, kad paredzēts atsākt elektroenerģijas ražošanu.

Tikmēr Baltkrievijas mediji ziņoja, ka svētdien nācies apturēt AES pirmā energobloka turbīnu, jo sabojājušies transformatori vienā no agregātiem.

Tiek uzsvērts, ka incidents nav radījis radioaktivitātes noplūdes draudus.

Kā ziņots, Baltkrievija jaunuzcelto Astravjecas AES iedarbināja 3.novembrī.

AES būvnieks ir Krievijas uzņēmums "Rosatom", un celtniecības finansēšanai Maskava piešķīrusi 10 miljardu ASV dolāru lielu aizdevumu.

Pret Astravjecas AES būvniecību īpaši aktīvi iestājas Lietuva, kas uzskata, ka AES būvniecībā nav ievērotas drošības prasības. Jaunā AES atrodas 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas.

Baltkrievija Lietuvas pārmetumus noraida.

Uz  Astravjecas AES iedarbināšanu Viļņa reaģēja, apturot komerciālu elektroenerģijas apmaiņu starp Baltkrieviju un Lietuvu.