МирLETA10 июня 2021

Krievijas varasiestādes kopš 2007.gada vēlēšanām nav pielaidušas 100 000 neatkarīgo kandidātu

Krievijas varasiestādes kopš 2007.gada dažāda līmeņa vēlēšanām nav pielaidušas aptuveni 100 000 neatkarīgo kandidātu un kandidātu no tā dēvētajām "nesistēmiskajām" partijām, liedzot miljoniem pilsoņu tiesības izvēlēties savus pārstāvjus, vēsta izdevums "Važnije istoriji".

Izdevums arī norāda, ka kopš Vladimira Putina nākšanas pie varas krasi samazinājies kandidātu skaits, kuri vēlēšanām izvirzījuši paši sevi. Ja 2003.gadā Valsts domes vēlēšanās tādu bija 60% no reģistrēto kandidātu skaita, tad 2016.gadā - tikai 8%.

Turklāt 2007., 2011. un 2016.gadā varasiestādes reģistrēja 100% kandidātu no valdošās partijas "Vienotā Krievija", bet 15 gadu laikā Centrālā vēlēšanu komisija noraidījusi tikai 1% kandidātu no "Vienotās Krievijas".

Vienlaikus izdevums norāda, ka pēdējos divos gados Kremlim ir kļuvis ievērojami vairāk instrumentu, lai nepielaistu vēlēšanām neērtus politiķus. Šajā laikā pieņemtie likumi ļauj vēlēšanām nereģistrēt kandidātus, kas notiesāti par nepatiesas sabiedriski svarīgas informācijas publisku izplatīšanu, mītiņu organizēšanas noteikumu atkārtotu pārkāpšanu, publiskiem aicinājumiem uz ekstrēmismu un vardarbību pret varas pārstāvjiem.

Turklāt Putins šomēnes parakstīja likumu, kas aizliedz visu līmeņu vēlēšanās kandidēt cilvēkiem, kas piedalījušies varasiestāžu par ekstrēmistiskām vai teroristiskām atzītu organizāciju darbā.

Medijos un sabiedrībā likums tiek dēvēts par "likumu pret FBK" - opozicionāra Alekseja Navaļnija dibināto Korupcijas apkarošanas fondu.

Aprīlī Maskavas prokuratūra lūdza par ekstrēmistiskām organizācijām atzīt FBK, Pilsoņu tiesību aizsardzības fondu un Navaļnija štābus.

Likums aizliedz kandidēt vēlēšanās to organizāciju līderiem, locekļiem un atbalstītājiem, kas atzītas par ekstrēmistiskām vai teroristiskām, un tas ir acīmredzami vērsts pret Navaļnija reģionālo štābu tīklu un FBK.

Krievijas varasiestādes pirms septembrī paredzētajām Valsts domes vēlēšanām cenšas apslāpēt Navaļnija aktivitātes. Krievijas tiesa pašreiz izskata lietu par Navaļnija reģionālo štābu tīklu un FBK atzīšanu par ekstrēmistiskām organizācijām. Lēmums varētu tikt pieņemts jau nākamajā nedēļā.

Likums aizliedz ekstrēmistu grupu līderiem kandidēt parlamenta vēlēšanās piecus gadus, bet šo organizāciju locekļiem un sponsoriem trīs gadus.

Šis likums var ietekmēt ne tikai Navaļnija politiskā tīkla darbību, bet arī desmitiem tūkstošiem cilvēku, kas atbalstīja to ar ziedojumiem.

Ja tiesa atbalstīs prokuratūras prasību, kā tas, visticamāk, arī būs, ar Navaļniju saistītās organizācijas tiks aizliegtas un var tikt uzsākta kriminālvajāšana pret šo organizāciju darbiniekiem, kā arī cilvēkiem, kas tām ziedojuši naudu un izplatījuši to materiālus.

2011.gadā dibinātais FBK izmeklē korupciju amatpersonu vidū, regulāri publicējot savus atklājumus, bieži vien "YouTube" video formātā.

Savukārt reģionālo štābu tīkls tika izveidots Navaļnija priekšvēlēšanu kampaņas laikā pirms prezidenta vēlēšanām 2018.gadā, lai gan opozīcijas līderim dalība vēlēšanās tika liegta.

Tīkls vēlāk atbalstīja izmeklēšanu par krāpšanos vēlēšanu procesā un popularizēja tā dēvētās gudrās balsošanas stratēģiju, no kuras acīmredzami Putina režīms baidās pirms rudenī gaidāmajām Valsts domes vēlēšanām.

Navaļnijs pašlaik  izcieš divarpus gadu cietumsodu par viņam 2014.gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamo pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā pēc saindēšanas ar kaujas vielu, kas pieder pie "Novičok" grupas. Navaļnijs uzskata, ka aiz viņa saindēšanas stāv Kremlis.

Написать комментарий