
Kopš maija sākuma, kad stājās spēkā prasība iegādāties obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu pašgājēju velosipēdiem, to iegādājušies 98,9% šo transportlīdzekļu īpašnieku, aģentūru LETA informēja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojā (LTAB).
Vienlaikus LTAB rīcībā esošā informācija liecina, ka nepilnu divu mēnešu laikā nav reģistrēts neviens ceļu satiksmes negadījums, kuru izraisījis pašgājēju velosipēda vadītājs.
Likuma izmaiņas, kas stājās spēkā 1. maijā, paredz, ka pašgājēju velosipēdam iegādāta OCTA sedz zaudējumus, kas ar to nodarīti trešajām personām, piemēram, citam transportlīdzeklim, gājējam, trešās personas īpašumam, mantai vai apkārtējai videi.
LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins norāda, ka pašreiz OCTA apdrošināšanu iegādājušies gandrīz visi reģistrēto pašgājēju velosipēdu īpašnieki. Tas apliecina, ka aizvien lielāks skaits mikromobilitātes rīku īpašnieku apzinās OCTA nepieciešamību un apdrošina savus spēkratus, tādējādi samazinot iespējamos zaudējumus, kas var rasties, ar neapdrošinātu transportlīdzekli izraisot ceļu satiksmes negadījumu.
Trešdien aprit gads, kopš OCTA apdrošināšana ieviesta arī elektroskrejriteņu īpašniekiem, un šobrīd OCTA iegādājušies 80,1% elektroskrejriteņu īpašnieku - galvenokārt juridiskās personas.
Abāšins norāda, ka tas liecina, ka šo spēkratu saimnieki nav bijuši tikpat apzinīgi kā pašgājēju velosipēdu īpašnieki. Viņš piebilst, ka 12 mēnešu laikā apdrošinātājiem pieteikti 26 ceļu satiksmes negadījumi, kurus izraisījis elektroskrejriteņa vadītājs.
Elektroskrejriteņi un pašgājēju velosipēdi ir visnotaļ populārs pārvietošanas līdzeklis, īpaši siltākā gadalaikā. Ar šādiem braucamrīkiem var attīstīt līdz pat 25 kilometru stundā lielu ātrumu, un, notiekot ceļu satiksmes negadījumam, zaudējumi var būt būtiski, īpaši, ja sadursmē cieš gājējs. LTAB apkopotā statistika liecina, ka lielākā zaudējumu atlīdzība, kas šobrīd izmaksāta par elektroskrejriteņa vadītāja izraisītu ceļu satiksmes negadījumu, ir 5433 eiro.
Pašgājēju velosipēds ir spēkrats ar iebūvētu elektromotoru, kas var pārvietoties, arī neminot pedāļus. Šī īpatnība atšķir pašgājēju velosipēdus no elektrovelosipēdiem, kuri darbojas tikai pedāļu mīšanas laikā un kuru elektropiedziņa atslēdzas, pārtraucot mīt pedāļus. Elektroskrejritenis ir ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis bez pedāļiem. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti aptuveni 35 400 elektroskrejriteņi un 1500 pašgājēju velosipēdi.
