МирLETA7 дней

Kipras turku līderis aicina ANO atzīt divas neatkarīgas valstis

Kipras turku pašpasludinātās republikas prezidents Ersins Tatars šonedēļ aicinājis ANO Drošības padomi atzīt divas neatkarīgas valstis, tādējādi atrisinot desmitgadēm ilgušo konfliktu starp turku un grieķu kopienām sašķeltajā salā.

Savus priekšlikumus Ziemeļkipras prezidents izklāstījis dokumentā, kas iesniegts ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam, kurš vada trīs dienas ilgās neoficiālās sarunas starp Kipras grieķu un turku līderiem.

Divas lapaspuses garajā dokumentā "Kipras turku priekšlikumi ilgtspējīgam risinājumam" izklāstīti attiecīgas vienošanās pamatprincipi.

To starpā ir aicinājums ANO Drošības padomei pieņemt rezolūciju, "ar kuru tiktu nodrošināts līdztiesīgs starptautisks statuss un līdztiesīga suverenitāte abām pusēm".

"Šāda rezolūcija veidos jaunus pamatus sadarbības attiecību iedibināšanai starp abām pastāvošajām valstīm," teikts dokumentā.

Dokumentā izklāstīti arī pasākumi, kas būtu veicami pēc šādas rezolūcijas apstiprināšanas, un aprakstīta tālāko sarunu gaita.

"Sarunas būtu fokusētas uz nākotnes attiecībām starp divām neatkarīgām valstīm, uz īpašumtiesību, drošības un robežu izkārtojumu, kā arī uz attiecībām ar Eiropas Savienību (ES)," teikts dokumentā.

Tas paredz, ka sarunas atbalstītu Turcija, Grieķija un Lielbritānija, kā arī, ja tas būtu atbilstoši, ES novērotāja statusā.

"Jebkurā vienošanās kontekstā abas valstis savstarpēji viena otru atzītu, [un] to atbalstītu trīs valstis garanti," teikts dokumentā.

Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija salas apvienošanās ar Grieķiju.

Pašlaik Ziemeļkipras teritorijā joprojām uzturas aptuveni 35 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un pašpasludinātā turku republika, kuru atzīst vienīgi Ankara, faktiski pilnībā ir atkarīga no Turcijas ekonomiskā atbalsta.

Tā dēvēto Ziemeļkipras Republiku no grieķu pārvaldītās salas daļas, kas ir ES dalībvalsts un starptautiski atzīta, atdala ANO kontrolēta buferzona.

Sarunas par salas atkalapvienošanos ilgstoši bijušas neveiksmīgas un to pēdējās kārta, kas notika Ženēvā 2017.gadā, arī nonāca strupceļā.

Šonedēļ notiekošo neformālo sarunu mērķis ir noskaidrot, "vai pastāv kopīgs pamats, lai abas puses vestu sarunas par ilgstošu Kipras jautājuma risinājumu pārskatāmā nākotnē," otrdien sarunā ar žurnālistiem izteicies Gutērreša pārstāvis Stefans Dižariks.

Uz sarunām, kas ilgs līdz ceturtdienai, uzaicināti arī tā dēvēto valstu-garantu - Turcijas, Grieķijas un Lielbritānijas - ārlietu ministri.

Написать комментарий