МирLETA20 января 2021

Jaunā CDU līdera prokrieviskie uzskati raisa bažas par ietekmi uz ES ārpolitiku

Svētdien par Vācijas kristīgo demokrātu līderi tika ievēlēts pašreizējais Ziemeļreinas-Vestfālenes premjerministrs Armīns Lašets.

Lašets tiek uzskatīts par ilggadējās partijas vadītājas un kancleres Angelas Merkeles politisko mantinieku, lai gan jautājums, vai viņš kļūs arī par konservatīvo kandidātu uz valdības vadītāja amatu, vēl nav pilnībā izšķirts.

Tomēr viņa uzskati ārpolitikā pagātnē bieži raisījuši neizpratni un raisa bažas par to ietekmi uz Eiropas Savienības (ES) ārpolitiku.

Nesen, piemēram, Lašets aicinājis atbalstīt Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu, nevis nemierniekus, kas bieži saistīti ar islāmitu grupējumiem. 2018.gadā intervijā laikrakstam "Die Zeit" viņš uzsvēra, ka lielākos draudus pasaules mieram rada "Islāma valsts".

Būdams premjers federālajā zemē, kura Vācijā uztur vienas no dzīvākajām tirdzniecības attiecībām ar Ķīnu, viņš mudinājis vēl vairāk nostiprināt ekonomiskās saites ar Pekinu.

Lašets iestājies arī pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina "demonizāciju", un, kā vēsta žurnāls "Der Spiegel", 2014.gadā pēc tam, kad Maskava okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimu, viņš esot brīdinājis pret "antiputinisku populismu".

Savukārt 2018.gadā, kad Lielbritānijā tika saindēts bijušais krievu dubultaģents Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija, Lašets tviterī apšaubīja Londonas viedokli, ka noziegumā vainojama Krievija.

Būdams Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, Āhenē dzimušais Lašets, kas brīvi pārvalda franču valodu, pārstāvēja konservatīvo Eiropas Tautas partiju (EPP) un darbojās ārlietu un budžeta komisijās.

2005.gadā tūlīt pēc vairāku savulaik PSRS jūgā bijušo Austrumeiropas valstu iestāšanās ES Lašets debašu laikā iestājās par "pragmatiskām" attiecībām ar Maskavu.

"Pievēršot uzmanību cilvēktiesību pārkāpumiem vai demokrātijas attīstības tendencēm, kas atzīstamas par nevēlamām, mums jāatturas no (..) didaktisku vērtējumu izteikšanas par to, kas notiek Krievijā," ziņojumā par ES un Krievijas attiecībām tolaik norādīja Lašets, uzsverot, ka Krievija nav ES kandidātvalsts un ka tai tādēļ piemērojami citi standarti.

Tomēr Lašeta uzskati nebūt nav radikāli atšķirīgi no Berlīnē valdošā noskaņojuma.

Neskatoties uz ASV un vairāku ES dalībvalstu iebildumiem, Vācija gadiem ir aizstāvējusi gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecību.

"Lašetam ir minimāla ārpolitiskā pieredze, un kļūšana par kancleru viņam nebūt nav nodrošināta. Vācijas ārpolitiku definē ekonomikā balstīta pragmatiska pieeja Krievijai. Viņš arī to pārstāv," atzīst Vācijas Māršala fonda stipendiāts Daniels Hegēduss.

"Zināmā mērā Lašets ir ļoti līdzīgs Merkelei. Piemēram, Ķīnas gadījumā ekonomika viņam pārsver drošību. Tas pats attiecas uz Krieviju," savukārt norāda Eiropas Ārpolitikas padomes Berlīnes biroja vadītāja Jana Puglīrine.

Viņa piebilst, ka Lašets esot ļoti orientēts uz ES un zina, kā ES darbojas. Tajā pašā laikā Puglīrine arī atzīst, ka jaunais CDU līderis nav "pieredzējis ārpolitikas eksperts".

Lašets, līdzīgi vairākiem citiem vācu politiķiem, nesaskata daudz pozitīvu aspektu konfrontācijā ar Krieviju.

"Ikviens CDU kandidāts, kas vēlāk kļūst par kancleru, lielā mērā iestājas arī par kontinuitāti, ļoti lielā mērā par transatlantismu, ļoti lielā mērā par ES. Tā Vācija darbojas un funkcionē," uzsver Puglīrine.

Vācijas ārpolitikas virziens nākotnē ir atkarīgs arī no tā, kas būs CDU koalīcijas partneri, ja konservatīvie septembrī uzvarēs Bundestāga vēlēšanās.

Lašeta pielaidīgā nostāja pret Krieviju varētu tikt pozitīvi uztverta arī Parīzē.

Francijas Prezidents Emanuels Makrons pēdējo gadu laikā aicinājis Eiropu sadarboties ar Krieviju, lai veiksmīgāk risinātu reģionālās un globālās krīzes.

Makrona nostāju pret Krieviju veicinājušas arī bažas, ka ASV, līdzšinējā prezidenta Donalda Trampa vadībā vairs negādās par Eiropas drošību.

"Eiropas kontinents nekad nebūs stabils, nekad nebūs drošībā, ja mēs nenomierināsim un nenoskaidrosim savas attiecības ar Krieviju," 2019.gadā izteicās Makrons.

Tomēr Francijas centienus samierināties ar Maskavu iedragājusi Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija saindēšana, kas saniknojusi gan Makronu, gan daudzus citus ES līderus.

Taču pagaidām CDU līdera nomaiņa maz ietekmēs ES.

"Viņš (Lašets) šajos jautājumos vēl ilgi netiks iesaistīts. Viņš sevi neatklās," izteicies kāds avots EP EPP frakcijā, piebilstot, ka Krievijas politika līdz vēlēšanām paliks Merkeles prerogatīva.

Turklāt EPP ir spēcīgas Baltijas valstu un Polijas delegācijas, kas pavērsienu sankciju politikā pret Krieviju neuztvers ar sajūsmu.

Написать комментарий