Francijas Senāts šonedēļ aicinājis valdību atzīt Kalnu Karabahu par neatkarīgu republiku.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskatīja par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas, un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Senāta pieņemtā simboliskā rezolūcija nenozīmē, ka Francijas valdība atzīs Kalnu Karabahas suverenitāti, bet tā ir atbalsta izrādīšana Francijas lielajai armēņu kopienai.
Francijas valdība, pilsētas un palīdzības organizācijas pēdējās dienās ir pastiprinājušas centienus palīdzēt cilvēkiem, kas spiesti pamest Kalnu Karabahu. Pirmdien Erevānā ieradās Francijas kravas lidmašīna ar medikamentiem un cita veida palīdzību un vēl viens pievedums plānots piektdien.
Septembrī Kalnu Karabahā atsākās karadarbība starp Azerbaidžānas un armēņu spēkiem. Konfliktā dzīvību zaudēja simtiem cilvēku.
Novembra sākumā ar Krievijas starpniecību tika panākta vienošanās par pamieru, kas nosaka, ka armēņu un azerbaidžāņu armijas paliek pēdējā konflikta eskalācijas posmā ieņemtajās pozīcijās, un tas nozīmē, ka Azerbaidžānas kontrolē paliek Kalnu Karabahas pamatteritorijas dienviddaļa un visa buferzonas dienviddaļa.
Francijas Senāta pieņemtajā rezolūcijā valdība aicināta atzīt Kalnu Karabahas republiku un izmantot šo atzīšanu par instrumentu sarunās par ilgstošu mieru. Rezolūcijā valdība arī aicināta mudināt Eiropu ieņemt stingrāku attieksmi pret Turciju, kas konfliktā Kalnu Karabahā atbalstīja Azerbaidžānu, un veikt starptautisku kara noziegumu izmeklēšanu.
Azerbaidžāna savukārt ir vairākkārt kritizējusi Franciju par Armēnijas atbalstīšanu konfliktā Kalnu Karabahā.