МирLETA8 дней

EP prasa risināt ķīmisko ieroču piesārņojuma problēmu Baltijas jūrā

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti pieņēmuši rezolūciju, kurā prasa apsekot Baltijas jūrā pēc Otrā pasaules kara izgāzto ķīmisko ieroču stāvokli un kaldināt plānus to izcelšanai informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Rezolūcijā, kas pieņemta šonedēļ ar 660 balsīm par, astoņām pret un 25 atturoties, EP pauž nopietnas bažas par Baltijas jūrā izmestajiem ķīmiskajiem ieročiem un norāda uz to klātbūtnes un korozijas nopietno ietekmi uz vidi. EP deputāti aicina Eiropas Komisiju (EK) un dalībvalstis iesaistīt visus iespējamos finansējuma avotus, lai kartētu piesārņojuma apjomu, izstrādātu attīrīšanas plānu un arī sagatavotības shēmas iespējamai ārkārtas situācijai.

EP aicina izmantot 2021. līdz 2027.gada "Interreg" programmu "Baltijas jūras reģions", lai turpinātu finansēt projektus "Chemsea", "Daimon" un "Daimon 2", kas palīdzējuši izpētīt pašreizējo situāciju Baltijas jūrā. EP atzīmē, ka NATO jau ir rīkojusies attiecībā uz Baltijas jūrā izmesto munīciju, un aicina Eiropas Savienības dalībvalstis un iestādes atbalstīt šos centienus nacionālā un starptautiskā līmenī.

Otrā pasaules kara beigās Baltijas jūrā tika izmests vismaz 50 000 tonnas bīstamu vielu, piemēram, neiroparalītiskas vielas un asaru gāze, un tās turpina lēnām degradēties un radīt draudus cilvēkiem un jūras ekosistēmai. Lēnās ūdens plūsmas dēļ slēgtajai Baltijas jūrai ir ierobežota pašattīrīšanās spēja, un tā jau tagad ir viena no visvairāk piesārņotajām jūrām pasaulē.

Rezolūcija izstrādāta, reaģējot uz Latvijas pilsoņa Jāņa Kuzina un Portugāles pilsones Nelijas Pintu iesniegtajiem lūgumrakstiem.

Написать комментарий