МирLETA29 января 2021

EK viceprezidente sola aizstāvēt Lietuvas 13.janvāra lietas tiesnešus pret Krievijas vajāšanām

Eiropas Komisija (EK) darīs visu, lai aizstāvētu Lietuvas tiesnešus, kuri pirms diviem gadiem pasludināja spriedumu 1991.gada 13.janvāra apvērsuma mēģinājuma lietā, ja Krievija mēģinās ierosināt viņu starptautisku vajāšanu, šonedēļ solījusi EK viceprezidente Vera Jourova.

Viņa norādījusi, ka EK ir informēta par Krievijas varas iestāžu darbībām pret Lietuvas tiesnešiem, prokuroriem un izmeklētājiem, kas bijuši saistīti ar šo lietu, un atzinusi, ka šīs darbības ir pretrunā Krievijas starptautiskajām saistībām.

Kā ziņots, Krievijas Izmeklēšanas komiteja decembrī pavēstīja, ka aizmuguriski izvirzījusi trim Lietuvas tiesnešiem apsūdzības "tīšā netaisnīga sprieduma pieņemšanā" pret Krievijas pilsoņiem un sperti arī soļi, lai "organizētu šo tiesnešu starptautisku meklēšanu".

"Eiropas Komisija pilnībā noraida jebkādus apgalvojumus, kuru mērķis ir izkropļot vēsturi vai iztēlot upurus par varmākām," pēc tikšanās ar Lietuvas Tiesnešu padomes pārstāvjiem uzsvērusi Jourova, kuras pārziņā ir vērtību un caurredzamības jautājumi. "Komisija pilnībā solidarizējas ar Lietuvu, ar Lietuvas sabiedrību un neatkarīgajām tiesām."

Kā izteikusies EK viceprezidente, "Interpola" tā dēvēto sarkanā brīdinājuma sistēmu nedrīkstētu ļaunprātīgi izmantot politisku mērķu sasniegšanai.

"Varat būt droši - ja Krievijas valdība šādu brīdinājumu iesniegs, Eiropas Komisija darīs visu, lai samazinātu jebkādu negatīvu ietekmi uz tajā norādītajām personām," viņa solījusi.

Jourova apliecinājusi atbalstu politisko saistību idejai, kas paredz, ka dalībvalstu institūcijām būtu nekavējoties jāinformē Lietuva, ja Krievijas valdība iesniegtu orderus šo personu aizturēšanai un lūgumus tās izdot.

Pēc viņas teiktā, uzbrukums kādas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts tiesu institūcijām uzskatāms par uzbrukumu tiesiskas valsts principam pašā blokā.

"Brīvība, demokrātija, tiesiska valsts, pašizpausmes brīvība - tie ir ES pamati, un mēs tos aizstāvēsim pret jebkādu ārēju iejaukšanos," uzsvērusi EK viceprezidente.

Viļņas apgabaltiesa 2019.gada 27.martā pasludināja spriedumu 13.janvāra lietā, kas tiek uzskatīta par vienu no apjomīgākajām un svarīgākajām Lietuvas tiesu vēsturē, un atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības "Alfa" komandieri Mihailu Golovatovu. Notiesātajiem tika piespriesti cietumsodi uz laiku no četriem līdz 14 gadiem. Klātienē tika tiesāti tikai divi apsūdzētie - Krievijas pilsoņi, bijušie padomju virsnieki Jurijs Meļs un Genadijs Ivanovs, jo pārējie apsūdzētie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā un viņus tiesā pārstāvēja Lietuvas valsts iecelti advokāti.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja Lietuvas tiesnešus apsūdz "tīšā netaisnīga sprieduma pieņemšanā".

Lietuvas politiķi pēdējo mēnešu laikā dažādos līmeņos vērsušies pēc atbalsta pie ES un NATO valstīm, cenšoties pasargāt tiesnešus no vajāšanas.

Arī Eiropas Parlamenta (EP) Pilsonisko brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja gatavojas apspriest iespējamo reakciju uz Lietuvas tiesnešu vajāšanu.

Lietuva par valstiskās neatkarības atjaunošanu paziņoja 1990.gada 11.martā, bet 1991.gada 13.janvārī, mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, īpašās padomju karaspēka vienības ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vēl simtiem cilvēku tika ievainoti. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.

Написать комментарий