Eirozonas tautsaimniecībai, pēc pašreizējām prognozēm, 2022.gada vidū vajadzētu sasniegt līmeni, kāds bija pirms krīzes, taču, palielinoties ierobežojošo pasākumu ilgumam un biežumam, pieaug arī paliekoša kaitējuma risks uz ekonomiku, intervijā atzīmēja Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes locekle Izabela Šnābele.
"Tas nozīmē, ka vīrusa izplatības ierobežošana ir absolūta prioritāte. Turklāt mums šī krīze jāizmanto kā iespēja veikt strukturālas pārmaiņas. Piemēram, redzējām, ka vērojama virzība uz digitālo ekonomiku. Šīs pārmaiņas varētu nākotnē stimulēt darba ražīguma pieaugumu. Šā iemesla dēļ ļoti būtiska ir efektīva valsts līdzekļu, īpaši "Nākamās paaudzes ES" instrumenta ietvaros nodrošināto līdzekļu, izmantošana. Šie līdzekļi jāizmanto, lai veicinātu pāreju uz zaļāku un digitālāku ekonomiku," uzsvēra Šnābele.
Viņa atgādināja, ka pandēmijas laikā piedzīvota lielākā lejupslīde ekonomikā kopš Otrā pasaules kara. Taču ir arī redzams, ka pašlaik ir notikusi zināma pielāgošanās, un tas nozīmē, ka otrās ierobežojošo pasākumu kārtas ietekme uz tautsaimniecību nebūs tik smaga.
"Turklāt vērojamas arī daudzas pozitīvas pazīmes. Pirmkārt, tagad mums ir vakcīnas. Vakcinācijas temps ir lēns, bet stabils. Pasaules tautsaimniecības atveseļošanās noris ātrāk, nekā gaidīts. Un iespējams, ka Džo Baidena administrācijas plānotās apjomīgās fiskālo pasākumu paketes netiešā pozitīvā ietekme būs jūtama arī eiro zonā. Tātad ir redzama gaisma tuneļa galā. Raugoties nākotnē, fiskālās un monetārās politikas atbalsta pasākumi būs ārkārtīgi būtiski un tos nedrīkst pārtraukt priekšlaicīgi. Runājot par monetāro politiku, mēs gādāsim, lai nenotiktu nepamatota finansēšanas nosacījumu pasliktināšanās. Pārāk straujš reālo procentu likmju kāpums globālās izaugsmes perspektīvu uzlabošanās kontekstā varētu apdraudēt tautsaimniecības atveseļošanos. Tāpēc mēs rūpīgi monitorējam finanšu tirgus norises," pauda ECB valdes locekle.
Viņa norādīja, ka arī Baltijas valstīs pandēmijas rezultātā bijusi vērojama strauja tautsaimniecības lejupslīde. Taču, salīdzinot ar eirozonu kopumā, Baltijas valstīm klājies labāk - reālā IKP kritums 2020.gadā bijis viens no mazākajiem eirozonā.
"ECB sniegusi būtisku atbalstu visām eirozonas valstīm. Finanšu tirgu satricinājumu laikā 2020.gada martā ECB reakcija bija būtisks faktors, kas palīdzēja novērst smagu finanšu krīzi. Sistēmiskā riska rādītāji bija līdzīgā līmenī kā globālās finanšu krīzes laikā. Zibenīgās reakcijas dēļ ECB relatīvi ātri spēja nomierināt finanšu tirgus. Kopš tā brīža monetārās politikas uzmanības centrā izvirzījies uzdevums nodrošināt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus, lai inflācija atgrieztos līmenī, kas atbilst mūsu vidējā termiņa mērķim. [..] Baltijas valstu ieguvumi no visiem šiem pasākumiem ir būtiski. Eiro nodrošinājis stabilitāti lielas nenoteiktības laikā," sacīja Šnābele.