Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Covid-19 testēšanas jauda Latvijā ir būtiski mazāka, vēsta žurnāls "Ir".
Piemēram, salīdzinot jaunākos pieejamos datus par septembra nogali, nedēļas laikā uz 100 000 iedzīvotāju Igaunijā veikti 1400 testu, Lietuvā gandrīz 1200, bet Latvijā virs 800, liecina Eiropas Slimību kontroles centra apkopotā valstu informācija. Tiesa, kaimiņvalstīs pozitīvo testu īpatsvars tuvojies 2%, turpretim Latvijā tas līdz šim bijis zemāks.
Neraugoties uz rindām, kas šobrīd izveidojušās uz testiem, Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis tomēr uzskata, ka testēšanas apjoms Latvijā ir "ļoti pieklājīgs". Viņš uzsver, ka klasiskā Covid-19 testa jeb "zelta standarta" metodes kapacitāti Latvijā pieaudzēt vairs nevar, jo paraugu ņemšana ir sarežģīta, pietrūkst personāla, un tas maksā dārgi. Tāpēc būs jāizmanto arī citas testēšanas metodes, kuru izmēģināšana jau sākusies.
Piesauktais testēšanas "zelta standarts " ir molekulārais tests, akūta vīrusa diagnosticēšanas galvenā metode šobrīd Latvijā - no deguna dobuma vai rīkles paņemtā uztriepē tiek meklēti specifiski koronavīrusa gēni. Šiem testiem ir augsts jutīgums - 99,9%, skaidro Austrumu slimnīcas laboratorijas galvenais speciālists Sergejs Ņikišins.
Molekulāro testu pašlaik Latvijā izmēģina arī ar siekalu paraugiem, kuru noņemšana nav tik apgrūtinoša kā no deguna. Šī metode piemērota tā sauktajai pūļa testēšanai. Šī testēšana notiek, no katra cilvēka paņemot divus paraugus, tad veselas grupas - vairāku desmitu vai pat 100 cilvēku - pirmos paraugus apvieno un pārbauda vīrusa klātbūtni šajā "kolektīvajā" siekalu paraugā. Ja to neatrod, tātad visa grupa ir vesela. Tikai tad, ja apvienotajā paraugā atklāj vīrusu, analizē otros paraugus - lai atrastu konkrētos inficētos.