Daži eiro par lietotni, desmit eiro par filmu platformu, papildu maksa telefona rēķinā un vēl neliels maksājums par mākoņkrātuvi. Katrs izdevums atsevišķi var šķist nenozīmīgs, taču gada laikā neizmantotie abonementi var izmaksāt vairākus simtus eiro.
Gada nogalē veiktas Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka vismaz viens aktīvs abonements ir 79% iedzīvotāju. Vairāk nekā puse jeb 56% mēnesī abonementiem tērē vairāk nekā 20 eiro, savukārt 5% šie izdevumi pārsniedz pat 100 eiro mēnesī.
Katram otrajam ir neizmantots abonements
Būtiskākā problēma nav pats abonementu skaits, bet gan tas, vai pakalpojumi patiešām tiek izmantoti. Aptaujā 52% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka viņiem ir vismaz viens aktīvs, bet neizmantots abonements. Visbiežāk tās ir filmu, seriālu un citas straumēšanas platformas.
Aptuveni 34% iedzīvotāju par neizmantotiem pakalpojumiem maksā līdz 10 eiro mēnesī, bet katrs piektais – vairāk nekā 10 eiro. Pat pieci lieki eiro mēnesī gada laikā veido 60 eiro, bet desmit eiro – jau 120 eiro.
Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Revolut” dati liecina, ka tā klienti Latvijā 2025. gadā abonēšanas pakalpojumiem kopumā iztērējuši gandrīz 17 miljonus eiro jeb vidēji aptuveni 173 eiro gadā uz vienu klientu. Šie dati neaptver visus Latvijas iedzīvotājus, tomēr parāda regulāro maksājumu iespējamo apmēru.
Kur visbiežāk slēpjas liekie maksājumi?
Visizplatītākā abonementu kategorija Latvijā ir mobilo sakaru un interneta plāni. Tiem seko filmu, seriālu un mūzikas straumēšanas platformas, maksas lietotnes, programmatūra, mākoņkrātuves, fitnesa un citi digitālie pakalpojumi.
Telefona rēķinā vērts pārbaudīt ne tikai tarifu plāna cenu, bet arī papildu SIM kartes, ierīču apdrošināšanu, televīzijas pakalpojumus, datu pakas un citus pievienotos maksājumus. Iespējams, tiek maksāts par neierobežotu datu apjomu vai papildu funkcijām, kas ikdienā nemaz netiek izmantotas.
Straumēšanas platformu gadījumā vienai mājsaimniecībai vienlaikus var būt vairāki filmu, seriālu un mūzikas abonementi. Atsevišķi katra pakalpojuma cena var šķist pieņemama, taču, saskaitot tos kopā, ikmēneša izdevumi var būt ievērojami.
Savukārt lietotņu veikalos var turpināties automātiski maksājumi par foto un video apstrādes rīkiem, mākslīgā intelekta platformām, valodu apguves lietotnēm, spēlēm vai pakalpojumiem, kas sākotnēji izmēģināti bez maksas.
Kādēļ abonementus neatceļam?
Aptaujas dati rāda, ka daļa iedzīvotāju abonementu saglabā ar domu, ka tas kādreiz vēl varētu noderēt. Citi par regulāro maksājumu vienkārši aizmirst vai uzskata, ka summa ir pārāk maza, lai tērētu laiku abonementa atcelšanai.
Atsevišķos gadījumos arī pats atcelšanas process var šķist pārāk sarežģīts. Lietotājam jāmeklē vajadzīgā sadaļa lietotnē vai mājaslapā, jāievada parole un vairākkārt jāapstiprina savs lēmums. Rezultātā abonementa atcelšana tiek atlikta, bet maksājumi turpinās.
Tieši automātiskie maksājumi rada sajūtu, ka nauda no konta pazūd nemanāmi. Ja par pakalpojumu katru mēnesi tiek maksāti tikai daži eiro, cilvēks tam var nepievērst uzmanību pat vairākus gadus.
Kā veikt abonementu auditu?
Vispirms ieteicams pārskatīt bankas konta un maksājumu karšu izrakstus vismaz par pēdējiem trim mēnešiem. Uzmanība jāpievērš ne tikai lielajiem rēķiniem, bet arī regulāriem maksājumiem dažu eiro apmērā.
Katram atrastajam pakalpojumam jāuzdod trīs jautājumi: kad to pēdējo reizi izmantoju, cik bieži to lietoju un vai ir pieejama lētāka alternatīva? Ja pakalpojums nav izmantots pēdējā mēneša laikā, iespējams, to var atcelt vai vismaz uz laiku apturēt.
Jāpārbauda arī gada abonementi. To maksājumi konta izrakstā parādās retāk, tādēļ cilvēki par tiem mēdz aizmirst līdz nākamajai automātiskajai atjaunošanai.
Vērts apskatīt arī mobilā operatora rēķinu, “Apple” vai “Google” lietotņu veikala abonementu sadaļu, maksājumu karšu regulāros maksājumus un e-pasta paziņojumus par abonementu atjaunošanu.
Ferratum: nav jāatsakās no visa
Ferratum finanšu eksperti norāda, ka abonementu audits nenozīmē atteikšanos no visiem maksas pakalpojumiem. Svarīgākais ir saprast, vai katrs regulārais maksājums joprojām sniedz vērtību, kas atbilst tā cenai.
Pat pieci vai desmit eiro mēnesī gada laikā kļūst par 60 vai 120 eiro, tādēļ regulāros maksājumus ieteicams pārskatīt vismaz reizi ceturksnī. Tas ļauj laikus pamanīt pakalpojumus, kuri vairs netiek izmantoti vai kuriem pieejama izdevīgāka alternatīva.
Vēl viens praktisks paņēmiens ir aprēķināt pakalpojuma cenu par vienu lietošanas reizi. Ja 13 eiro vērta platforma mēneša laikā izmantota tikai divas reizes, katra lietošanas reize faktiski izmaksājusi 6,50 eiro. Šāds aprēķins palīdz objektīvāk izvērtēt, vai abonementu ir vērts saglabāt.
Secinājums
Abonementu audits parāda, ka ikdienas budžetu bieži ietekmē nevis viens liels pirkums, bet daudzi nelieli un automātiski maksājumi. Katrs no tiem atsevišķi var šķist nenozīmīgs, taču gada laikā kopējā summa var sasniegt vairākus desmitus vai pat simtus eiro.
No aptauju datiem secināms, ka galvenā problēma nav abonementu esamība, bet gan tas, ka cilvēki tos nepārskata. Pakalpojums var būt bijis nepieciešams pirms vairākiem mēnešiem, bet šobrīd vairs netiek izmantots, kamēr automātiskais maksājums turpinās.
Nav nepieciešams atteikties no visām lietotnēm un straumēšanas platformām. Abonements ir pamatots, ja tas tiek regulāri izmantots un sniedz vērtību, kas atbilst tā cenai. Taču maksājumi par pakalpojumiem, kas saglabāti tikai ar domu “varbūt kādreiz noderēs”, būtu jāpārskata.
Kopējais secinājums ir vienkāršs – par ērtībām ir vērts maksāt tikai tad, ja tās patiešām izmantojam. Regulāra konta izrakstu, telefona rēķinu un lietotņu abonementu pārbaude palīdz samazināt nevajadzīgus izdevumus un ietaupīto naudu novirzīt uzkrājumam, ikdienas vajadzībām vai citam finanšu mērķim.
Rakstam ir tikai informatīvs raksturs. Tas nav uzskatāms par finanšu konsultāciju, finanšu pakalpojumu reklāmu, individuālu ieteikumu vai aicinājumu izmantot jebkādus finanšu produktus vai pakalpojumus. Pirms jebkādu finanšu lēmumu pieņemšanas ieteicams rūpīgi izvērtēt savu finansiālo situāciju un iepazīties ar attiecīgā pakalpojuma noteikumiem.