LETA6 янв.

"BIOR" plāno inventarizēt 19 000 kilometru Latvijas upju

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" vadošie pētnieki sākuši darbu pie Latvijas upju ierindošanas prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā, kopumā plānojot inventarizēt 19 000 kilometru Latvijas upju pauda institūtā.

Kā stāstīja "BIOR" pārstāvji, patlaban sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālistiem tiek veidots upju saraksts un visas Latvijas upes tiks sadalītas vienu kilometru garos posmos. Tiek plānots par katru iepriekšminēto posmu datubāzē iekļaut informāciju, piemēram, par upes kritumu, gultnes substrātu, zemes izmantošanas veidu upes krastā. Pētnieki plāno apkopot informāciju par aptuveni 19 000 upju posmu, kopumā inventarizējot 19 000 kilometru Latvijas upju.

"BIOR" pārstāvji skaidroja, ka Latvijas upju inventarizācija nepieciešama, lai novērtētu upju nozīmi zivju sugu aizsardzībā un faunas daudzveidībā, kā arī saimnieciski izmantojamo zivju resursu saglabāšanā. Tāpat šāda datu bāze nodrošinātu zinātniski pamatotu upju apsaimniekošanas pasākumu plānošanu un palielinātu upju atjaunošanas pasākumu efektivitāti.

Pirms Latvijas upju inventarizācijas darba uzsākšanas vadošie "BIOR" pētnieki, sadarbībā ar upju apsaimniekošanā iesaistītajām organizācijām, kā arī individuālajiem upju apsaimniekošanas ekspertiem un entuziastiem veica priekšizpēti un apzināja vērtīgākās zivju sugas. Līdztekus, priekšizpētē tika noteikti nozīmīgākie upju novērtēšanā izmantojamie dati un to avoti.

Veiktajā priekšizpētē par Latvijas upēs nozīmīgākajām zivju sugām tika atzītas ceļotājzivis, piemēram, lasis, taimiņš un upes nēģis. Papildus par nozīmīgākajām sugām atzītas arī alata un strauta forele, kā arī citas zivis, kuras uzturas salīdzinoši strauji tekošos un ar skābekli bagātos ūdeņos, klāstīja institūta pārstāvji.

Papildus, kā ļāvusi secināt veiktā priekšizpēte, nozīmīgākie šo sugu stāvokli ietekmējošie faktori ir upju kritums, gultnes substrāts un ūdens temperatūra, kā arī upēs esošie aizsprosti, mazo hidroelektrostaciju ekspluatācija, upju iztaisnošana un bebru aktivitātes.

Upju inventarizāciju plānots pabeigt līdz 2021.gada vasarai, pēc tam "BIOR" pētnieki izveidos publiski pieejamu upju sarakstu, kurā tiks apskatīti un uzskaitīti efektīvākie apsaimniekošanas pasākumi, stāstīja "BIOR" pārstāvji. Viņi uzsvēra, ka "pieejamais saraksts ļaus racionāli izmantot pieejamos finanšu līdzekļus, lai veiktu upju atjaunošanu, balstītu uz zinātniski pamatotiem lēmumiem."

Pētījumu "BIOR" īsteno Latvijas Vides aizsardzības fondu projekta "Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā" ietvaros.

"BIOR" uzdevums ir rūpēties par sabiedrības un dzīvnieku veselību, pārtikas un vides kvalitāti, zivju un citu ūdens bioloģisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, nodrošinot starptautiskiem standartiem atbilstošu pētniecisko darbību, veicot kvalitatīvu zinātnisko ekspertīzi un laboratoriskos izmeklējumus, sniedzot pakalpojumus starptautiskā mērogā.