LETA08 января 2021

Banku analītiķi šogad prognozē vidējās bruto darba samaksas pieaugumu par 4-7,5%

Šogad Latvijā vidējā bruto darba samaksa varētu palielināties par 4-7,5%, prognozēja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmēja, ka darba samaksas pieaugums Latvijā 2020.gadā bija negaidīti straujš, taču darba tirgus parasti ar novēlošanos reaģē uz ekonomikas svārstībām, tāpēc, ņemot vērā, ka daudzās nozarēs ir samazinājusies nodarbinātība un nostrādātās stundas, statistikas īpatnību dēļ faktiskais ienākumu pieaugums šobrīd ir mazāks, nekā to rāda vidējās algas statistika.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka iedzīvotāju ienākumi kopš 2020.gada aprīļa, noteikti, ir kāpuši - par to liecina gan darbaspēka nodokļu ieņēmumi valsts budžetā, gan arī bankas "Citadele" klientu dati.

Āboliņš prognozēja, ka vidējā darba samaksa Latvijā 2021.gadā varētu augt par 4-5%.

"Valsts budžetā ir paredzēts būtisks darba samaksas kāpums veselības nozarē strādājošajiem, un atalgojums palielināsies arī atsevišķiem citiem valsts sektorā strādājošajiem. Privātais sektors varētu būt piesardzīgāks, jo ekonomikā joprojām ir liela nenoteiktība un 2020.gads daudziem būs bijis finansiāli ne pārāk veiksmīgs. Vienlaikus vidējā termiņā darba tirgū joprojām lielākais izaicinājums ir darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazinājums, un tādēļ darba algas turpinās kāpt," sacīja Āboliņš.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija sacīja, ka vidējās algas izaugsmē vīrusa krīzi 2020.gadā teju nevarēja manīt. Tas gan nenozīmē, ka tā nebija manāma iedzīvotāju maciņos.

"Uzņēmumi atalgojumu darbiniekiem grūtākajos brīžos mazinājuši, griežot nostrādāto stundu skaitu, nevis algas likmi. Turklāt arī nodarbināto struktūra, visdrīzāk, balsta vidējās algas kāpumu, jo pirmie bieži tiek atlaisti mazāk kvalificēti un mazāk pelnoši darbinieki, atstājot vidējo algu augstāku. Šie faktori ekonomikas atkopšanās brīdī vidējo algu ietekmēs otrā virzienā. Taču galveno algu stāstu veido Latvijas ilgtermiņa problēma - darbaspēka trūkums - kas nekur tālu nav pazudusi," teica Zorgenfreija.

Viņa norādīja, ka ekonomikā kopumā uz krīzes brīdi darbinieku trūkums nedaudz atkāpies, taču vairāku nozaru uzņēmumi ziņo, ka vīrusa dēļ bez darba palikušo izglītība, prasmes un vēlmes neatbilst vakancēs no kandidāta prasītajam. Līdz ar to darbaspēka trūkuma problēma līdz ar ekonomikas atgūšanos ar joni nāks atpakaļ, un spiediens uz algām palielināsies.

"Algu kāpums 2021.gadā kopumā prognozēts visai straujš: 5,5% apmērā, un to balstīs arī minimālās algas celšana. Tajās nozarēs, kas vīrusu pārlaidušas labāk, piemēram, biznesa un IT pakalpojumi, arī daļa apstrādes rūpniecības, algu spiediens būs augstāks. Savukārt daudziem mazajiem būtiski cietušajiem uzņēmumiem, kam finanšu rezerves patērētas, algu palielināšanas iespējas ierobežos tas, cik lielā mērā šīs izmaksas varēs pārnest uz klientu, proti, cik strauji augs pieprasījums un vai varēs celt cenas," pauda Zorgenfreija.

Viņa piebilda, ka budžetā atvēlētie līdzekļi paredz algu kāpumu arī veselībā un izglītībā, taču kopumā privātajā sektorā algas augs straujāk nekā publiskajā sektorā.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš prognozēja, ka darba samaksa 2021.gadā varētu augt līdzīgā tempā kā 2020.gadā, vai lēnāk.

"Pirmkārt, koronavīrusa krīze skāra ekonomiku ļoti nevienmērīgi. Visstraujāk samazinājās nodarbinātība nozarē ar zemākām algām - izmitināšanā un ēdināšanā. Savukārt vairākās labi atalgotās nozarēs, kā informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumi, strādājošo skaits pat pieauga. Tātad mainījās darba tirgus struktūra, kas nozīmē, ka izmērītā vidējā alga par stundu auga straujāk nekā vidējam darbiniekam, kas strādāja gan 2020.gada otrajā un trešajā ceturksnī, gan pirms gada," teica Strautiņš.

Tāpat viņš norādīja, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) dati rāda, ka darba algu saņēmēji krīzes laikā bija labāk pasargāti nekā uzņēmumu īpašnieki un pašnodarbinātie. "Tā tam ir jābūt, kapitāls ir kā buferis, kas ekonomikā absorbē dažādus triecienus. Līdzīgu stāstu redzam arī 2008.- 2009.gada krīzē, taču pēc tās notika pretējais, peļņa auga straujāk nekā algas. Tas pats gaidāms arī šoreiz. Paaugstinātais bezdarbs ļaus daudziem uzņēmumiem nepalielināt algas un kādu laiku labi pelnīt, līdz brīdim, kad darba tirgus sasilšana liks atkal vairāk dalīties laimē ar darbiniekiem," sacīja Strautiņš.

Viņš prognozēja, ka 2021.gadā turpināsies algu kāpums eksportējošajos IT pakalpojumu un komercpakalpojumu uzņēmumos, jo tiem Covid-19 krīze radīja vien pieauguma bremzēšanos, kā arī nozarē ienāk jauni uzņēmumi, kuriem vajag darbiniekus.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis minēja, ka krīze spēja vien daļēji sabremzēt algu pieaugumu, un to noteica daudzu faktoru kopsumma.

"Daudzas nozares ātri pielāgojās jaunajiem apstākļiem, nepārtraucot darbību. Gada sākumā plānotais algu pieaugums lielā mērā atstāj ietekmi uz visu gadu. Turklāt joprojām ir ticība, ka problēmas ir pārejošas un nepieciešams uzturēt darbinieku motivāciju, jo pieprasījums attiecībā uz augsti kvalificētu darbaspēku saglabājas. Sarežģījumu laikos pirmie cieš zemāk atalgotie, kas arī ietekmē vidējās algas izmaiņas. Parasti algas negatīvi reaģē ar lielāku laika nobīdi un noturīgākām likstām ekonomikā," sacīja Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka 2021.gadā algu kritums varētu izzust tranzīta sektorā, bet liels kāpums šajā nozarē nav gaidāms, jo sektorā vēl vairākus gadus turpināsies izmaksu optimizācija. Ļoti iespējams, algu samazinājums būs izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, jo paies laiks līdz nozare atkopsies un spēs nodrošināt algu pieaugumu. "Jo ātrāk nozare atkopsies, jo ātrāk atgriezīsies pieaugums samaksā. Visticamāk, 2022.gadā. Protams, ņemot vērā to, ka nozare būs ilgstoši badināta, varētu pieaugt ēnu daļa, lai optimizētu izmaksas un noturētu darbiniekus, tādējādi nedodot precīzu ainu par tur notiekošo," piebilda Gašpuitis.

Tāpat viņš minēja, ka pārējās nozarēs nav pamata nesagaidīt pozitīvas izmaiņas, kaut gan pa nozarēm tās būs atšķirīgas.

"Šis varētu būt bijis ļoti īss laika posms, kurā darba samaksas spiediens nedaudz atslāba. 2020.gadā tas saglabāsies zem iepriekšējos gados uzrādītā 7-8% tempa, tas ir 5-5,5%. Notiekošais nemainīs darbinieku ambīcijas pēc augstākas samaksas. Taču darbinieku trūkums un ekonomikas atgūšanās 2021.gadā atkal audzēs algu pieaugumu līdz 7,5%. To veicinās negurstošais pieprasījums pēc augstākām algām sabiedriskajā sektorā, gan minimālās algas palielināšana," sacīja Gašpuitis.

Jau vēstīts, ka, pēc jaunākajiem datiem, Latvijā 2020.gada trešajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1147 eiro, kas ir par 5,9% jeb 64 eiro vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2020.gada trešajā ceturksnī pieauga par 7,1%, sasniedzot 1144 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 3,3%, sasniedzot 1160 eiro.

Написать комментарий