LETA9 дек.

ASV vēstnieks un Latvijas amatpersonas norāda uz sabiedroto sadarbības nozīmi korupcijas apkarošanā

ASV vēstnieks Latvijā Džons Kārvails ar Latvijas valsts amatpersonām un citu valstu vēstniekiem nācis klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā norāda uz sabiedroto sadarbības nozīmi korupcijas apkarošanā.

Starptautiskajā pretkorupcijas dienā ASV vēstnieks Latvijā, Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, vairākas Latvijas valsts amatpersonas, kā arī citi ārvalstu vēstnieki un pilsoniskās sabiedrības pārstāve kopīgā video paziņojumā norāda, kā korupcija grauj suverenitāti un drošību, kā arī uzsver sabiedroto sadarbības nozīmi korupcijas apkarošanā.

Vēstnieks Kārvails sacīja, ka korupcija iztukšo resursus, kuru mērķis ir palīdzēt pilsoņiem, un vājina mūsu kolektīvo drošību un nāciju suverenitāti. "ASV ir lepnas, ka atbalsta Latvijas korupcijas apkarošanas reformu programmu," piebilda Kārvails.

"Mēs piedāvājam apmācības un ekspertu konsultācijas, lai palīdzētu Latvijā izveidot spēcīgu trauksmes cēlēju aizsardzību, kuri izgaismo korupciju, krāpšanos, izšķērdēšanu un amata ļaunprātīgu izmantošanu. Mēs strādājam kopā ar Latvijas iestādēm, lai atbalstītu tos valsts ierēdņus, kuri drosmīgi stājas pretī neskaidrām interesēm, nodrošinot apmācību programmas izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem, tādējādi palīdzot viņiem saukt pie atbildības korumpētas personas un parādīt, ka izdarīt noziegumus neatmaksājas," norādīja ASV vēstnieks Latvijā.

Savukārt Levits uzsvēra, ka mūsu brīvība un neatkarība ir NATO un Eiropas Savienības pamatvērtības, kuras izpaužas mūsu demokrātiskajās valsts iekārtās. "Mums ir ārkārtīgi svarīga likuma vara, bez kuras tās nevar pastāvēt. Milzīgs drauds likuma varai ir korupcija, tāpēc cīņai pret korupciju ir jābūt nozīmīgam mūsu individuālās un kopīgās aizsardzības elementam," atzina Levits.

Premjerministra Krišjāņa Kariņa biroja vadītāja Evika Siliņa (JV) norādīja, ka korupcija nav kāda nepatīkama izrāde vai spēle oligarhiem vai birokrātiem, un tas nav noziegums bez upuriem. "Nekontrolēta tā var nodarīt kaitējumu mums visiem un sagraut līdz šim sasniegto mūsu suverenitātes nostiprināšanā," sacīja Siliņa.

Savukārt ģenerālprokurors Juris Stukāns piebilda, ka korupcija vājina valsti, samazinot valsts budžetu - naudu, kas paredzēta skolām, slimnīcām un pensijām - padarot ikdienas dzīvi sarežģītāku. Stukāns arī atzina, ka korupcija vājina investīcijas un ekonomisko izaugsmi, ierobežo Latvijas iedzīvotāju iespējas atrast labi atalgotu darbu, radot tādus apstākļus, kas daudzus piespiež meklēt labāku nākotni citur.

Kanādas vēstnieks Latvijā Kevins Rekss uzsvēra, ka korupcija ir atbalsta punkts naidīgiem ārējiem spēkiem, kuri izmanto kukuļus, lai iegūtu politisku ietekmi, aizsardzību un negodīgas priekšrocības uzņēmējdarbībai. Pēc viņa paustā, pastāv risks, ka valsts iestādes vairs nebūs atsaucīgas tavām vajadzībām, bet gan oligarhu un ārvalstu interesēm.

Zviedrijas vēstniece Latvijā Kārina Hēglunda norādīja, ka korupcijai nerūp vai Latvijas sabiedrība un kultūra plaukst, tai nav nekādu robežu, turklāt valstij vienai pašai ir grūti stāties pretī korupcijai.

Norvēģijas vēstnieks Kristians Ēdegors piebilda, ka Norvēģija sadarbojas ar Latvijas Valsts policiju un prokuroriem noziegumu izmeklēšanā, kas saistīti ar organizēto noziedzību un naudas atmazgāšanu, nodrošinot, ka tie, kuri iedzīvojas uz pilsoņu rēķina, tiek saukti pie atbildības.

"Mēs atbalstām arī tādas Latvijas organizācijas ka "Delna" un pētnieciskos žurnālistus, kuri ir apņēmušies atklāt korupciju un uzraudzīt, kā tiek izlietota nodokļu maksātāju nauda. Kad sabiedrība varēs viegli sekot līdzi, ko dara valdība un kā tiek tērēti valsts budžeta līdzekļi, tad korupcijai būs daudz grūtāk izplatīties," sacīja Ēdegors.

Somijas vēstniece Latvijā Rīta Korpivāra informēja, ka pēdējo divu gadu laikā Latvija korupcijas apkarošanā ir progresējusi.

"Mēs apsveicam Latviju ar labojumiem Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas paātrinās lietu izskatīšanu tiesās un nodrošinās, ka korumpētās personas tiek sauktas pie atbildības ātrāk. Mēs ar nepacietību gaidām Ekonomisko lietu tiesu, kuras darbību plānots uzsākt nākamā gada janvārī. Mēs apsveicam stingrāku regulējumu ieviešanu finanšu sektorā, kas padara Latvijas finanšu sektora ļaunprātīgu izmantošanu grūtāku," pauda Korpivāra.

Savukārt Finanšu izmeklēšanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa komentēja, ka progress nenāca viegli, taču tas liecina par to, ka strādājot kopā ar partnervalstīm, biznesa līderiem un nevalstiskajām organizācijām, viena apņēmīga valsts var dot triecienu korupcijai.

"Sabiedrība par atklātību "Delna"" direktore Inese Tauriņa mudināja saglabāt modrību. "Cīņa nav galā, jo tie, kuri vēlas iedragāt mūsu brīvību, turpinās savu darbu. Mēs šajā cīņā esam kopā ar Latviju, jo mēs esam stiprāki tad, kad mēs visi esam pārticībā, stabili un drošībā," teica Tauriņa.