ASV likumdevēju šonedēļ publiskotajā ikgadējā aizsardzības izdevumu likumprojekta gala versijā paredzēta sankciju pastiprināšana pret gāzesvadu "Nord Stream 2", taču pirms to noteikšanas ASV vispirms konsultēsies ar partneriem Eiropā.
Likumprojekts arī paredz, par "Nord Stream 2" netiks noteiktas sankcijas pret Vācijas vai jebkādu citu Eiropas Savienības (ES) valstu valdībām, Šveici, Norvēģiju, Lielbritāniju un pašu ES.
Likumprojekts vēl ir jāpieņem Kongresam, taču par tā gala versiju vienojušies demokrātu un republikāņu likumdevēji. Likumprojekts arī jāparaksta Donaldam Trampam, taču viņš piedraudējis uzlikt tam veto, ja netiks pārtraukta interneta kompāniju pasargāšana no saukšanas pie atbildības par materiāliem, ko publiskojuši lietotāji.
Gāzesvada "Nord Stream 2", kas par Baltijas jūras gultni savienos Krieviju un Vāciju, būvniecība ir izraisījusi bažas, ka varētu pieaugt Rietumeiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes un ka Maskava spēs palielināt spiedienu uz Ukrainu, jo Eiropa būs mazāk atkarīga no gāzes tranzīta piegādēm caur Ukrainu.
Gāzesvada būvniecība ir gandrīz pabeigta, taču 2019.decembrī darbi pēkšņi apstājās, kad ASV noteica sankcijas "Nord Stream 2" cauruļvadu likšanas kuģiem. Līdz ar to aizkavējās pēdējā posma pabeigšana.
Oktobrī ASV paplašināja sankcijas, lai liegtu pabeigt "Nord Stream 2" būvniecību. Sankcijas tika piemērotas arī kompānijām, kas sniedz pakalpojumus būves vai finansējumu iekārtu modernizēšanai vai uzstādīšanai uz kuģiem, kas piedalās "Nord Stream 2" būvniecībā.
Pagājušajā mēnesī ASV Pārstāvju palātas un Senāta sarunvedēji vienojās piemērot sankcijas arī apdrošinātājiem un sertifikācijas uzņēmumiem, kas strādā pie "Nord Stream 2" projekta.
ASV apgalvo, ka cauruļvads palielinās Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.
Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream 2", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
1230 kilometru garais cauruļvads nodrošinās līdz 55 miljardiem kubikmetru Krievijas dabasgāzes piegādi Vācijai gadā.