LETA07 января 2021

Ar kampaņu mēģinās vairot šobrīd iedzīvotāju nepilnīgo izpratni par trauksmes celšanu

Tikai katrs ceturtais iesniegums, kas noformēts kā trauksmes cēlēju ziņojums, atbilst trauksmes celšanas pazīmēm, tāpēc kampaņā "Darbinieks nav nieks" tiks skaidrota šī procesa būtība, sistēma un iespējas informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītājas vietniece Zane Ozola.

No 2019.gada 1.maija, kad stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, paredzot mehānisma izveidi kompetento iestāžu informēšanai un trauksmes cēlēju aizsardzībai, līdz gada beigām saņemti 435 iesniegumi. No tiem par trauksmes celšanas būtībai atbilstošiem atzīti 119 jeb mazliet vairāk nekā ceturtā daļa.

Ozola norāda, ka sabiedrībā ir vēlme novērst dažādas nelikumības, par ko liecina 2020.gada novembrī veiktā iedzīvotāju aptauja. 70% Latvijas iedzīvotāju gatavi iesaistīties, lai uzlabotu dzīvi Latvijā, taču vairāk nekā puse nezina, ko darīt, ja darbavietā novēroti pārkāpumi, kas apdraud sabiedrības intereses, un tikai katrs desmitais ir cēlis trauksmi par darbavietā novērotajām nelikumībām.

Valsts kancelejā atzīst, ka pilnīga izpratne par trauksmes celšanu Latvijā vēl jāveido. 8% aptaujāto norādījuši, ka nezina, kas ir trauksmes celšana, bet 36% uzskata, ka trauksmes celšana ir ziņošana par personīgu interešu aizskārumu vai nesaskaņām darbavietā, par draugu, paziņu, kaimiņu vai kolēģu interešu aizskārumu. Tomēr Trauksmes celšanas likums neattiecas uz privātu nesaskaņu risināšanu vai personisku interešu aizsardzību.

Ozola uzsver, ka trauksmi var un vajag celt. "Celt trauksmi - tas nozīmē neklusēt, ja darba vidē sastopamies ar sabiedrības intereses aizskarošiem pārkāpumiem, bet atkarībā no situācijas vērst uz to darba devēja, atbildīgo valsts institūciju vai, tiem nereaģējot, piemēram, žurnālistu uzmanību," akcentē Valsts kancelejas pārstāve.

Savukārt Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante labas pārvaldības jautājumos Inese Kušķe uzsver, ka trauksmes celšana ir veids, kā ikviens var iesaistīties, lai padarītu Latvijas vidi tiesiskāku un sabiedrības dzīvi - labāku. Pārkāpumi darbavietā var būt visdažādākie - apkārtējās vides, iedzīvotāju veselības apdraudējums, amatā iecelti radinieki bez konkursa un kompetences, sistemātiska darba drošības neievērošana, krāpšanās ar nodokļiem un citi.

Kušķe skaidro, ka klusējot un samierinoties mēs paliekam netaisnīgas rīcības vērotāji. "Tomēr katrs no mums ir daļa no sabiedrības, kurā dzīvojam, un mūsu rīcībai var būt ietekme, ja esam aktīvi. Iespējams, tieši mūsu rokās ir kaut ko mainīt un vērst lietas vērst uz labu," atgādina speciāliste.

Pēc Latvijas iedzīvotāju domām, visbiežāk trauksmi var un vajag celt par tādiem pārkāpumiem kā korupcija - uz to norāda 90% aptaujāto, amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa izmantošana - 87% un valsts naudas vai mantas izšķērdēšana - 86%.

Valsts kancelejā norāda, ka par to liecina arī trauksmes cēlēju ziņojumu raksturs. Proti, pērn visvairāk - 36 iesniegumi - nonākuši Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saņēmis 18 iesniegumu, Valsts darba inspekcija - astoņus, bet Iepirkumu uzraudzības birojs - septiņus iesniegumus, kas atbilst trauksmes celšanas pazīmēm. Joma, kurā visbiežāk tiek celta trauksme, ir izvairīšanās no nodokļu samaksas - gandrīz trešā daļa jeb 30,7% gadījumu.

Viens no kampaņas mērķiem ir rosināt biežāk primāri izmantot iekšējo trauksmes celšanas mehānismu. Tādam kopš 2019.gada 1.maija jābūt visās iestādēs, kā arī uzņēmumos un citās organizācijās privātajā sektorā, kuros ir vismaz 50 darbinieku. Kā liecina aptauja, iekšējo trauksmes celšanas mehānismu šobrīd izmantotu katrs ceturtais. Tikpat daudzi izvēlētos iespēju ar trauksmes celšanas ziņojumu vērsties uzreiz kompetentajā iestādē, un tāda pati aptaujāto daļa izmantotu iespēju trauksmes celšanas ziņojumu iesniegt tīmekļvietnē "www.trauksmescelejs.lv".

Jebkurš no šiem veidiem ir pareizs, akcentē Kušķe, tomēr piebilstot, ka trauksmes celšana uzņēmuma iekšienē var palīdzēt problēmu novērst daudz ātrāk, nekā ejot garāko ceļu un uzrunājot kompetentās iestādes. Tomēr, ja šādas sistēmas darbavietā nav, cilvēks nav pārliecināts, ka tā palīdzēs, vai jūtas apdraudēts, tad ir svarīgi informēt tieši kompetentās iestādes atkarībā no novērotā pārkāpuma veida, viņa norāda.

Saskaņā ar aptaujas datiem kopumā 48% iedzīvotāju zinātu, kā rīkoties, novērojot nelikumības darbavietā. Vienlaikus 14% aptaujāto par novērotajiem pārkāpumiem darbavietās nav ziņojuši, jo netic, ka kaut kas mainīsies. Tomēr lielākā daļa jeb 45% ir pārliecināti, ka trauksmes celšana var palīdzēt atrisināt kādu Latvijas sabiedrībai nozīmīgu problēmu.

Aptauju 2020.gada novembrī veikusi pētījumu aģentūra "Norstat", aptaujājot 1001 Latvijas iedzīvotāju 18 līdz 64 gadu vecumā.

Написать комментарий