МирLETA26 апреля 2021

agājušajā gadā uz ES ceļiem dzīvību zaudēja par 4000 mazāk cilvēku nekā 2019.gadā

Eiropas Komisija (EK) pagājušonedēļ publicēja provizoriskus datus par 2020.gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušajiem un tiek lēsts, ka pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 18 800 cilvēki, proti, par 17% mazāk nekā 2019.gadā, un tas ir gada laikā vēl nepieredzēts samazinājums.

Kā informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, tas nozīmē, ka 2020.gadā uz Eiropas Savienības (ES) ceļiem dzīvību zaudēja gandrīz par 4000 mazāk cilvēku nekā 2019.gadā. Satiksmes apjoma samazināšanās Covid-19 pandēmijas rezultātā nepārprotami, lai arī neizmērāmi, ir ietekmējusi ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu.

Iepriekšējā desmitgadē no 2010. līdz 2020.gadam ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits krities par 36%. Tas ļauj secināt, ka attiecīgajai desmitgadei noteiktais mērķrādītājs - bojāgājušo skaitu samazināt par 50% - netika sasniegts. Tomēr ES, kur ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudējuši 42 cilvēki uz vienu miljonu iedzīvotāju, joprojām ir pasaulē visdrošākie ceļi. Salīdzinājumam EK norādīja, ka pasaules vidējais rādītājs pārsniedz 180.

Provizoriskie dati liecina, ka 18 dalībvalstīs 2020.gadā reģistrēts mazākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits, kāds jebkad ir bijis. ES mērogā šis skaits samazinājies vidēji par 17% salīdzinājumā ar 2019.gadu. Tomēr samazinājums nebūt nav bijis vienāds, un vislielākais samazinājums - par 20% vai vairāk - vērojams Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā, Spānijā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Ungārijā, Maltā un Slovēnijā. Turpretī piecās dalībvalstīs - Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Luksemburgā un Somijā - reģistrēts bojāgājušo skaita palielinājums, lai gan EK atzīmēja, ka mazās valstīs šim rādītājam ir tendence gadu gaitā svārstīties.

Pēc EK paustā, aplūkojot ilgāku laikposmu, redzams, ka uz Eiropas ceļiem bojāgājušo skaits laikā no 2010. līdz 2020.gadam samazinājies par 36%, tomēr nesasniedzot ES mērķrādītāju - 50%. Mērķrādītāju pārsniedza tikai Grieķija, un tai seko Horvātija, Spānija, Portugāle, Itālija un Slovēnija. Kopumā deviņas dalībvalstis reģistrējušas samazinājumu par 40% vai vairāk.

EK uzsvēra, lai gan līdz šim nepieredzētā situācija 2020.gadā izraisīja dažas izmaiņas valstu bojāgājušo skaita rādītājos, visdrošākie ceļi joprojām ir Zviedrijā, kur ir 18 bojāgājušie uz vienu miljonu iedzīvotāju, savukārt Rumānija ziņoja par visaugstāko rādītāju 2020.gadā, sasniedzot 85 bojāgājušos uz vienu miljonu iedzīvotāju. ES vidējais rādītājs bija 42 bojāgājušie uz vienu miljonu iedzīvotāju.

EK arīdzan vērsa uzmanību, ka satiksmes apjoma samazināšanās Covid-19 pandēmijas rezultātā nepārprotami, lai arī neizmērāmi, ir ietekmējusi ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu. Tomēr, piemēram, ASV provizoriskie dati liecina, ka, neraugoties uz satiksmes apjoma samazināšanos, bojāgājušo skaits 2020.gadā krasi palielinājies. Arī dažās ES valstīs konstatēts, ka pārvietošanās ierobežojumu periodos uz ceļiem biežāk vērojama riskanta uzvedība, jo sevišķi atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana.

EK atzīmēja, ka velotransporta popularitāte ir ievērojami pieaugusi, un daudzas pilsētas visā pasaulē uz laiku ir atvēlējušas riteņbraucējiem un gājējiem vietu uz ielām. Šai iedrošinošajai tendencei var būt ievērojama labvēlīga ietekme uz gaisa kvalitāti un klimata pārmaiņām, tomēr vienlaikus tā rada jaunas ceļu satiksmes drošības problēmas.

ES mērogā aptuveni 70% ceļu satiksmes negadījumos pilsētās bojāgājušo ir neaizsargātie satiksmes dalībnieki, proti, gājēji, motociklisti un riteņbraucēji. Tāpēc ceļu satiksmes drošības jautājumu risināšana pilsētās ir viena no jomām, kam pievērsta galvenā uzmanība, un EK vēlas nodrošināt, ka ceļu satiksmes drošība tiek ņemta vērā visos urbānās mobilitātes plānošanas posmos.

Ceļu satiksmes drošība būs svarīgs elements jaunajā Urbānās mobilitātes iniciatīvā, ar kuru EK nāks klajā šajā gadā. Runājot par mobilitāti pilsētās, EK atzīmēja, ka divās Eiropas galvaspilsētās - Helsinkos un Oslo - 2019.gadā negāja bojā neviens gājējs vai riteņbraucējs, un abu pilsētu pārstāvji norāda, ka šajā ziņā būtiska nozīme ir atļautā braukšanas ātruma samazināšanai.

Pēc EK paustā, šie skaitļi laisti klajā, gatavojoties konferencei par ES Ceļu satiksmes drošības rezultātiem, kurā politikas veidotāji, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un ceļu satiksmes drošības speciālisti pulcējas, lai novērtētu ceļu satiksmes drošības stāvokli ES un spriestu par vispiemērotākajiem turpmākajiem pasākumiem virzībā uz tā dēvētās "nulles vīzijas" īstenošanu.

2020.gada februāra Stokholmas deklarācijapavēra ceļu turpmākai pasaules mēroga politiskai apņēmībai, un ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcijā par ceļu satiksmes drošību 2021. līdz 2030.gada periods tika pasludināts par otro rīcības desmitgadi ceļu satiksmes drošības jomā, izvirzot arī jaunu samazinājuma mērķrādītāju 2030.gadam.

Šajā ziņā ES jau ir uzņēmusies vadību un noteikusi jaunu mērķrādītāju, kas paredz ES līdz 2030.gadam par 50% samazināt bojāgājušo skaitu un pirmo reizi arī smagi ievainoto skaitu. Tas 2018. un 2019.gadā tika noteikts EK Stratēģiskajā rīcības plānā par ceļu satiksmes drošību un ES ceļu satiksmes drošības politikas satvarā 2021. līdz 2030.gadam, kur izklāstīti arī ceļu satiksmes drošības uzlabošanas plāni, kas paredz līdz 2050.gadam sasniegt mērķi - līdz nullei samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu.

Tāpat tika noteikti arī galvenie darbības rādītāji šādās jomās: drošības uzlabošana uz ceļiem un gar tiem, droši transportlīdzekļi, droša uzvedība uz ceļiem, proti, droša braukšanas ātruma izvēle, transportlīdzekļa vadīšana skaidrā un nenovēršot uzmanību, drošības jostu un aizsarglīdzekļu izmantošana, un ātra un efektīva aprūpe pēc sadursmes.

Написать комментарий